Briškens: Ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē

Briškens norāda, ka stratēģija reģionāliem un vietējiem ceļiem skaidri parāda prioritātes, kas jāīsteno, nodrošinot ceļu būvniecību un uzturēšanu, tāpat arī to, ka naudas autoceļu infrastruktūras attīstībai nepietiek, tādēļ SM iestājas par godīgu finansējuma pārdali, proti, ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē.

«Piemēram, ja veicam izmaiņas Autoceļu fondā, varam iegūt vairākus desmitus miljonus eiro finansējumu. Tāpat, ja pielīdzinām autoceļu lietošanas nodevu pārējām Baltijas valstīm, tā ir iespēja saņemt finanšu līdzekļus, ko atvēlēt Latvijas ceļu infrastruktūras pilnveidošanai,» uzsver ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka trešdien notika Autoceļu padomes sēde, kurā nozares institūcijas un eksperti pārrunāja Latvijas valsts autoceļu stratēģijas, valsts autoceļu būvniecības ieceres, tostarp izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kā arī sprieda par nepieciešamajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izmaiņām autoceļu fondā.

Ņemot vērā, ka šī gada jūnijā mainījās Eiropas regula par pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, sēdē pārrunāja nepieciešamību aktualizēt Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju 2020.-2040.gadam atbilstoši jaunajai TEN-T regulai un esošajai situācijai.

Tādējādi stratēģijā iekļautu prasības autoceļu infrastruktūras izveidei. Piemēram, ka ceļi ir īpaši projektēti, būvēti vai modernizēti mehānisko transportlīdzekļu satiksmei, ka ceļi nodrošina atsevišķas brauktuves diviem satiksmes virzieniem, kuras viena no otras atdalītas ar sadalošo joslu, kas nav paredzēta satiksmei vai ar citiem līdzekļiem, kam ir līdzvērtīgs drošuma līmenis. Tāpat tiek noteikta prasība, ka ceļiem nav viena līmeņa krustojumu ar autoceļiem, dzelzceļiem vai tramvaja sliežu ceļiem, riteņbraucēju vai gājēju ceļiem, kā arī regulā paredzētas vairākas iespējas atbrīvojumiem no TEN-T regulas prasībām, kas jāiekļauj Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģijā.

Tāpat ministrijā norāda, ka izmaiņas atbilstoši aktuālajai situācijai nepieciešamas arī reģionālo un vietējo ceļu būvniecības stratēģijai laika posmam līdz 2030.gadam, jo valstī ir mainījušās pašvaldības, tādējādi primāri ir jānodrošina pilnvērtīga infrastruktūra un datos balstīta sasaiste ar administratīvi teritoriālās, izglītības, veselības reformas un sociālās aprūpes mobilitātes vajadzībām, kā arī jāpilnveido militārās mobilitātes infrastruktūra. Lai īstenotu stratēģijā noteiktos mērķus, ir nepieciešams papildu finansējums.

Autoceļu būvēšanai, uzturēšanai un remontdarbiem, īpaši Rīgas apvedceļa posmos Baltezers-Saulkalne (A4) un Salaspils-Babīte (A5), līdzekļu nepietiek, tādēļ jāmeklē risinājums finansējuma piesaistei. Pieaugot būvniecības izmaksām, ieņēmumi no autoceļu lietošanas nodevas nespēj kompensēt izmaksas bojājumu novēršanai, ko radījuši kravas transportlīdzekļi, tāpēc nepieciešams noteikt jaunas likmes. Savukārt, ņemot vērā «Zemnieku saeimas» lūgumu, noteikt jaunu likmes periodu — deviņi mēneši -, varētu atbrīvot gan nodevas iekasētājus, gan pircējus no administratīvā sloga.

Autoceļu padomes sēdē izskanēja priekšlikums, ka autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumi jānovirza valsts TEN-T autoceļiem. Ja autoceļu lietošanas nodevas likmes palielinās, tad, piemēram, 2025.gadā papildu iekasētos aptuveni 25 miljonus eiro varētu novirzīt Daugavpils šosejas (A6) 20 kilometru posma Nīcgale-Daugavpils atjaunošanai.

SM ieskatā, izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevu likumā jānosaka arī tāpēc, ka Latvijā ir zemākās autoceļu lietošanas nodevas likmes starp Baltijas valstīm, tādēļ nepieciešams noteikt to līdzvērtīgu citām Baltijas valstīm, turklāt atšķirībā no citām nodevām un nodokļiem 45%-50% no kopējām autoceļu lietošanas nodevas iemaksām veic ārvalstīs reģistrētu transportlīdzekļu turētāji un īpašnieki, nevis Latvijā reģistrētie transportlīdzekļu īpašnieki, skaidro SM.

Autoceļu padomes sēdē diskutēja arī par Iecavas un Bauskas apvedceļa (A7) būvniecību, kur izmantos PPP principu, kā arī par Rīgas apvedceļa A4 un A5 posmu būvniecības ieceri un nepieciešamo finansējumu.