Ministrs atzīmēja, ka sarunas ar stratēģisko investoru turpinās un patlaban Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāram kā kapitāldaļu turētājam ir pilnvarojums brīdī, kad otra puse ir parakstījusi līgumu, to parakstīt arī no Latvijas puses, bet vēl ir vairākas tehniskas lietas — dokumenti, kas abām pusēm ir jāsaskaņo, tostarp valdības pusē.
Briškens apliecināja, ka patlaban neviena no iesaistītajām pusēm nav parakstījusi vienošanos, bet ir pieņemti lēmumi, kas liecina, ka parakstīšana tuvākajā laikā varētu sekot.
«Protams, jāapzinās, ka, ņemot vērā ažiotāžu janvāra sākumā attiecībā uz atceltajiem lidojumiem, padomes priekšsēdētāja publiskiem izteikumiem, kā arī politisko kontekstu, šie apstākļi noslēguma sarunu fāzē ar investoru ir radījuši papildu jautājumus. Attiecīgi no Latvijas puses ir jāskaidro, kā šie procesi ietekmēs uzņēmuma tālāko attīstību un vai tas nevar būt šķērslis sadarbībai,» sacīja Briškens.
Briškens atzinīgi novērtēja līdzšinējās «airBaltic» padomes darbu, tomēr darbi, kas bija paredzēti 2024.gadā attiecībā uz kompānijas akciju kotēšanu biržā un operacionālajiem finanšu rezultātiem, nav izpildīti pilnā apmērā. Viņš papildināja, ka bija arī vairāki faktori, ko uzņēmuma vadība nevarēja ietekmēt, piemēram, makroekonomiskā situācija.
«Tuvākajā laikā mēs parakstīsim vienošanos ar stratēģisko investoru, tālāk kopīgiem spēkiem ir jāpiesaista uzņēmumam nepieciešamo kapitālu. Šajā fāzē padomes sastāva maiņa SM ieskatā bija nepieciešama, jo ir nepieciešams stiprināt kritiski nepieciešamās kompetences, piemēram, attiecībā uz aviācijas biznesu, tehniskajiem aspektiem, finanšu tirgu un citiem,» minēja Briškens.
Tāpat ministrs sacīja, ka valsts kā kompānijas lielākais akcionārs saprot, ka valstij ir jāspēlē aktīva loma tālākā kapitāla piesaistē.
«Mana preference ir bijusi, ka šis kapitāls primāri tiek piesaistīts no privātiem līdzekļiem, kas bija uzņēmuma solījums, bet vienlaikus, ja veidojas attiecīgi apstākļi un valsts tiek pilnvērtīgi informēta, piemēram, lai saglabātu 25% kompānijas akciju, tad valstij arī varbūt jāpiedalās šajā emisijā,» piebilda Briškens.
Ministrs skaidroja, ka patlaban nav iespējams pateikt, vai valstij būtu jāinvestē vai nē, jo to noteiks «airBaltic» novērtējums pirms iespējamā akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO). Viņš piebilda, ka katrā ziņā valstij ir jābūt gatavai šādus stratēģiskus lēmumus pieņemt.
Jautāts, kādas varētu būt aplēses potenciālam valsts ieguldījumam, Briškens sacīja, ka, nezinot «airBaltic» uzņēmuma vērtējumu, nav iespējams precīzi pateikt, cik valstij vajadzētu ieguldīt vai neieguldīt.
«Cik no valsts puses būtu nepieciešams ieguldīt, ja mēs vēlamies saglabāt 25% kompānijas akciju, to noteiks tirgus vērtējums. Tā summa var būt nulle un tā summa var būt 70 miljoni — pieņemot, ka kompānija vēlas piesaistīt 300 miljonus eiro ieņēmumus. Patlaban šis ir ļoti teorētisks redzējums,» piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka šodien sasauktajā «airBaltic» akcionāru sapulcē bija plānots vērtēt padomes darbu, taču tās priekšvakarā SM izplatīja paziņojumu, ka ar «airBaltic» padomi panākta vienošanās par tās pienākumu izbeigšanu no 11.februāra.
Tad, visticamāk, aviokompānijai jau būs piesaistīts stratēģiskais investors, kas pēc neoficiālām ziņām ir Vācijas aviokompānija «Lufthansa».
Pašreizējā padome — Klāvs Vasks, Andris Liepiņš, Kaspars Ozoliņš un Larss Tūsens — turpinās pildīt savus pienākumus līdz nākamajai akcionāru sapulcei 11.februārī, lai «nodrošinātu atbildīgu un organizētu uzņēmuma vadības pāreju». Februāra akcionāru sapulcē paredzēts ievēlēt padomi jaunā sastāvā.
SM valsts sekretārs Andulis Židkovs aģentūrai LETA skaidroja, ka attiecībā uz padomes locekli un kompānijas mazākuma akcionāru Tusēnu spēkā ir cits regulējums — akcionāru līgums. «Viņš [Tusēns] saglabā savu vietu padomē neatkarīgi no valsts nominētām personām. Viņam šī vieta padomē ir garantēta kā šī brīža akcionāram,» papildināja Židkovs.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens iepriekš skaidroja, ka ar «airBaltic» stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Neoficiāla informācija liecina, ka par «airBaltic» stratēģisko investoru varētu kļūt «Lufthansa», kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir «Lufthansa», kā arī, cik daudz «airBaltic» kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. «Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,» iepriekš teica ministrs.
«airBaltic» 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
«airBaltic» auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.