Braže: Krievijas rīcība neliecina par gatavību mieram, nepieciešams papildu spiediens uz agresoru

Ministre vērsa uzmanību, ka viņa, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjere Evika Siliņa (JV) Minhenes Drošības konferencē bijuši visos līmeņos diezgan atklāti par to, ka vienīgais ceļš uz mieru ir piespiest Krieviju uz patiesām sarunām. Patlaban neesot nekādu indikāciju, ka Krievija vēlas mieru. Tas esot redzams no Ukrainas apšaudēm un mēģinājumiem sagraut visu civilo infrastruktūru, tostarp, dzemdību namus. «Tā tiešām ir teroristu valsts,» uzsvēra Braže.

«Īsais kopsavilkums ir tāds, ka mēs neredzam, ka Krievija joprojām būtu noskaņota sarunām, līdz ar to nepieciešams arvien papildu spiediens uz Krieviju gan par sankcijām, gan tarifi, gan kvotu samazinājumi un pārējais,» norādīja ministre.

Pretēji Krievijas propagandai, tās ekonomika turpina brukt, zaudējumi kara laukā ir milzīgi un panākumi kaujas laukā ir niecīgi, sacīja Braže, piebilstot, ka Ukrainas sabiedrotie ir spēcīgāki gan militāri, gan ekonomiski. Sabiedrotajiem ir jāsniedz maksimāls atbalsts Ukrainas pašaizsardzībai, enerģētiskās krīzes risināšanai un civiliedzīvotājiem, savukārt Krievija jāturpina «spiest uz mieru ar spēku» — sankcijām, vēršanos pret «ēnu floti», norādīja ministre.

Braže akcentēja, ka efektīvi bija tarifi, ko ASV piemēroja, piemēram, Indijai par Krievijas naftas un gāzes pirkšanu. Tāpat tas var tikt izdarīts citām valstīm, jo būtiski ir samazināt ienākumus Krievijas budžetā un nedot iespējas Krievijai pirkt tādas preces, kuras tās var izmantot savu raķešu ražošanā. «Tas, protams, uzreiz mūs ved pie Ķīnas. Krievijai Ķīna ir lielākais kara iespējotājs, jo nodrošina preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan kara mērķiem,» atgādināja ministre.

Komentējot ASV valsts sekretāra Marko Rubio Minhenes Drošības konferencē pausto par kopīgā mantojumā balstītu transatlantisko saišu atdzīvināšanu, ministre atgādināja, ka ASV ir pateikusi, ka Eiropai ir nopietnāk jāpievēršas savai aizsardzībai un jāiegulda atbilstošs finansējums. «Amerikāņu bažas ir dziļas par to, ka Eiropa patlaban šobrīd tehnoloģiski atpaliek, un bažas ir, ka Eiropa kādā brīdī bremzēs kopdarbu ar ASV iepretim trešajām valstīm par ietekmi pasaulē,» uzsvēra ministre.

Šorīt notikusi arī Baltijas un ziemeļvalstu (NB8) un Ukrainas ārlietu ministra Andrija Sibihas tikšanās. Ministri pārrunājuši Ukrainas kritiskākās vajadzības pašaizsardzībai, Krievijas teroristisko darbību radītās enerģētikas krīzes risināšanai un iedzīvotāju atbalstam. Savukārt Sibiha informējis par Miera sarunu procesu.

Šonedēļ ārlietu ministre Minhenes Drošības konferencē uzstājās vairākās augsta līmeņa diskusijās par aktuālajiem ārpolitikas un drošības politikas izaicinājumiem, tikās ar Ukrainas, Baltijas un ziemeļvalstu un citu valstu ministriem un augstām amatpersonām.