Kā aģentūru LETA informēja ministres padomnieks Toms Sadovskis, Bražes ieskatā jaunas sankcijas pret Krieviju, sarunu par iestāšanos ES sākšana ar Ukrainu un ES vienotība ir tiešs signāls Krievijai pēc uzbrukumiem Kijivā.
Viens no pirmajiem ES Ārlietu padomē izskatāmajiem jautājumiem bija turpmāka Krievijas izolēšana un iegrožošana. Latvija atbalsta regulāru jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju arī ārpus ierastajām sankciju kārtām, īpaši vēršoties pret Krievijas «ēnu floti» un tās atbalsta tīklu.
ES Ārlietu padomē apstiprinātas sankcijas pret 54 fiziskām un juridiskām personām Krievijas militāri rūpnieciskajā kompleksā un «ēnu flotes» ekosistēmā, pret desmit fiziskām un vienu juridisku personu par Krievijas destabilizējošām darbībām, tostarp propagandu, pret 15 fiziskām un vienu juridisku personu saistībā ar opozicionāra Alekseja Navaļnija vajāšanu, saindēšanu un nāvi. Tāpat apstiprinātas sankcijas pret sešām personām par destabilizējošām aktivitātēm Moldovā.
Latvijas ārlietu ministre aicināja jūlijā pieņemt 21. sankciju kārtu un rosināja sektorālo un individuālo sankciju režīmu pret Krieviju pagarināt uz 12 mēnešiem līdzšinējo sešu mēnešu vietā.
ES Ārlietu padomē tika atvērta pirmā no sešām sarunu kopām par Ukrainas un Moldovas pievienošanos ES. Braže pauda gandarījumu par abu valstu progresu un aicināja līdz jūlija beigām atvērt arī pārējās sarunu kopas.
Diskusijā par Tuvajiem Austrumiem ministre uzsvēra, ka jebkāda Hormuza šauruma bloķēšana no Irānas puses ir pretlikumīga un nepieņemama. Latvija ir gatava iesaistīties starptautiskajās iniciatīvās kuģošanas brīvības nodrošināšanai un atbalsta ciešāku sadarbību ar Persijas līča valstīm.
Braže pauda satraukumu par humāno situāciju Gazas joslā un norādīja, ka ASV miera plāna īstenošana ir vienīgais ceļš uz ilgtermiņa mieru un drošību izraēliešiem un palestīniešiem. Vienlaikus viņa uzsvēra nepieciešamību saglabāt dialogu ar Izraēlu. Ministre izteica līdzjūtību par Libānā bojāgājušo ANO miera uzturētāju un norādīja, ka uzbrukumi miera uzturētājiem ir nepieņemami un jāizmeklē.
Pārrunājot ES un Ķīnas attiecības, Latvijas ārlietu ministre uzsvēra pieaugošo ekonomisko un drošības izaicinājumu nozīmi. Viņa norādīja, ka Ķīna joprojām ir būtisks Krievijas kara pret Ukrainu iespējotājs, izmantojot tehnoloģiju un retzemju minerālu piegādes ķēdes savās stratēģiskajās interesēs. Latvija atbalsta sankcijas pret Ķīnas struktūrām, kas palīdz Krievijas militārās industrijas atjaunošanai un sankciju apiešanai, un aicina ES veidot vienotu politiku attiecībās ar Ķīnu.
Pirms ES Ārlietu padomes sēdes bloka dalībvalstu ārlietu ministri tikās ar Armēnijas ārlietu ministru Araratu Mirzojanu. Ministri atzinīgi novērtēja Armēnijā notikušās parlamenta vēlēšanas, uzsverot, ka valsts spēj pretoties Krievijas destabilizējošajai ietekmei. Latvija apliecināja gatavību dalīties reformu, modernizācijas un savienojamības pieredzē.
Savukārt ES-Ēģiptes Asociācijas padomē Braže uzsvēra Ēģiptes nozīmīgo stabilizējošo lomu Tuvo Austrumu reģionā un augstu novērtēja tās ieguldījumu reģionālās drošības un dialoga veicināšanā. Viņa atzinīgi vērtēja arī Ēģiptes konstruktīvo iesaisti centienos panākt vienošanos starp ASV un Irānu. Braže pauda atbalstu ES un Ēģiptes stratēģiskās partnerības turpmākai padziļināšanai, īpaši drošības, ekonomiskās sadarbības un digitalizācijas jomās.
Sanāksmes laikā notika arī NB8 valstu un Ungārijas ārlietu ministres Anitas Orbānas tikšanās, kurā apspriests turpmākais atbalsts Ukrainai. Polija prezentēja pētījumu par Krievijas sabotāžas aktivitātēm un draudiem Baltijas jūras reģionā, savukārt Rumānija un Bulgārija informēja par progresu Melnās jūras drošības centra izveidē.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.