Braže: Krievija miera sarunās vilcina laiku

Viņa uzsvēra, ka Krievija nekādā veidā nav mainījusi savus stratēģiskos mērķus. «Līdz ar to sarunu formāts Krievijas pusē ir vilcināšana. Tās nav godprātīgas sarunas,» viņa vērtēja.

Vienlaikus tehniskās sarunas, kurās piedalās izlūkdienesta vadītāji, ir saistītas ar monitorēšanu un tamlīdzīgiem jautājumiem, ja pamiers tomēr tiek panākts, skaidroja ministre.

«Bet galvenais — politiskā griba pārtraukt karu — nav redzams,» uzsvēra ministre.

Braže norādīja, ka 20. sankciju kārtas pakotne sākotnēji bija ļoti spēcīga, taču redzams, ka vairākas valstis to mēģina vājināt. Notiek darbs, lai panāktu vienošanos, viņa uzsvēra, paužot cerību, ka izdosies panākt kompromisu, kas nebūs galīgi vājš.

Ministre kopumā vērtēja, ka Eiropas un NATO valstīs gan politiskais, gan praktiskais atbalsts Ukrainai ir, bet ir būtiski šo atbalstu panākt globāli, atspoguļojot, kas patiesībā notiek Ukrainā. Piemēram, Krievijas dezinformācija ir ļoti spēcīga Āfrikas valstīs, norādīja ministre.

Kā vēstīts, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka otrdien Ženēvā notikušo miera sarunu rezultāti nav pietiekami, taču aicinājis sarunas turpināt vēl februārī.

Viņš atzinīgi novērtējis Apvienoto Arābu Emirātu ieguldījumu, organizējot Ukrainas, ASV un Krievijas pārstāvju trīspusējo sarunu pirmās divas kārtas Abū Dabī, taču nepārprotami norādījis, ka vēlas arī eiropiešu piedalīšanos nākamajā sarunu kārtā.

Ukrainas prezidents pieminējis «smagās diskusijas» par iespējamo eiropiešu lomu. «Mums eiropiešu loma ir nozīmīga,» uzsvēris Zelenskis.

Krievija apgalvo, ka Eiropas Savienība (ES) esot viena no karā iesaistītajām pusēm un tāpēc kategoriski iebilst pret tās pārstāvju piedalīšanos sarunās. Tikmēr Zelenskis izteicies, ka «atkal un atkal esmu uzsvēris, ka, manuprāt, mums nepieciešami arī Eiropas pārstāvji».

Ukrainas prezidents arī atkārtoti norādījis, ka, lai gan viņš netic Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, viņš vēlas ar to tikties, lai ātri pieliktu punktu karam.