«Baltkrievija nav Rietumu valsts, bet tā nepavisam nav Krievija. Baltkrievi aizvien skaidrāk apzinās savu nacionālo identitāti, tradīcijas un vēsturi. Domāju, ka Baltkrievija mainās šajā virzienā — līdzīgi tam, kā tas notika Ukrainā, bet ne tik dziļi. Domāju, ka Krievijai būtu grūti uzspiest savu kontroli pār to,» sacīja Eiropas Ārlietu padomes līdzpriekšsēdētājs.
Bilts uzsvēra, ka Rietumu valstis jau ilgus gadus ir centušās atbalstīt opozīciju Baltkrievijā un to joprojām turpina darīt.
«Esam paveikuši daudz. Esam daudz palīdzējuši medijiem, atbalstījuši izglītības programmas. Visa jauno baltkrievu līderu paaudze ir labi izglītota Rietumos. Tomēr mūsu iespējas ir limitētas. Bet mums ir jāturpina atbalstīt demokrātiskā opozīcija, jo ar laiku pat [Baltkrievijas prezidenta Aleksandra] Lukašenko režīmam būs vien jākrīt un tad būs vajadzīgi cilvēki, kas ir gatavi pārņemt valsts vadību. Un viņi ir gatavi — par baltkrievu politiskās vadības kvalitāti esmu augstās domās,» intervijā Rīgas konferences laikā norādīja Zviedrijas starptautisko attiecību veterāns.
Viņš atgādināja, ka Putinam Lukašenko nepatīk un viņš baltkrievam neuzticas, turklāt tas tā ir bijis jau ilgus gadus.
«Biju Maskavā uz [Krievijas iepriekšējā prezidenta Borisa] Jeļcina bērēm. Cilvēki stāvēja grupiņās — tur bija Putins un citi Krievijas līderi, daži ārzemnieki un citi. Kādā brīdī ieradās Lukašenko, kurš nekavējoties aizgāja un nostājās starp Krievijas līderiem. Un tad krievi lika apsargiem viņu aizdzīt prom, aizveda Lukašenko pie Vidusāzijas valstu līderiem. Viņš nebūt nebija populārs,» sacīja Bilts.
Tāpat viņš atzīmēja, ka attiecībā uz Ukrainas nākotni labas cerības rada tas, ka Eiropas Savienība (ES) atzina Ukrainu par kandidātvalsti. «Viņi pauda vēlmi kļūt par kandidātvalsti un ES teica — jā. Protams, pats process prasīs laiku. Svarīgi ir tas, ka viņi ir uz eiropeiskās modernizācijas un demokratizācijas ceļa,» teica politiķis.
Viņš norādīja, ka Ukrainai tagad ir jāpalīdz, cik vien spējam, izveidot funkcionētspējīgu demokrātisku sabiedrību un jāpanāk Ukrainas drošība, jo arī pēc kara Ukrainas drošība būs diezgan sensitīvs jautājums.
Zviedrijas bijušais premjers arī pauda pārliecību, ka Eiropas vienotība pamatjautājumos valdīs līdz pat laikam, kad kritīs Putins. «Protams, tam var būt zināmas nianses, taču es nedomāju, ka kāds redz atpakaļceļu attiecībām ar Putinu vai, piemēram, [ārlietu ministru Sergeju] Lavrovu. Ir ļoti grūti iedomāties Eiropu kaut kad atkal sēžam pie viena galda ar viņiem. Sēžam pie viena galda ar Krieviju — jā, bet ne ar kādu no viņiem,» norādīja Bilts.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.