Bijušais NBS komandieris: Ukrainas armijas virspavēlnieka maiņa situāciju būtiski neietekmēs

Maklakovs sprieda, ka acīmredzot Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim ar līdzšinējo Ukrainas armijas virspavēlnieku Valēriju Zalužniju bija nesaskaņas un politiķis «vienmēr uzvarēs šajā cīņā pret militārpersonu».

Bijušais komandieris norādīja, ka dzīve turpināsies, taču Maklakovs šaubās, vai Sirskis spēs panākt lielas izmaiņas frontē un galvenais iemesls ir tajā, ka Ukrainai trūkst pilnvērtīga rietumvalstu militārā atbalsta. «Personāla trūkums, kas saistīts ar mobilizāciju, gaisa spēku atbalsts, pretgaisa aizsardzība, munīcija. Tas ir galvenais. Viss, kas notiek, ir tikai mēģinājums paslēpt zem tepiķa īstos iemeslus, proti, visu, kas saistīts ar munīcijas un ieroču trūkumu,» uzsvēra eksperts.

Uz norādi, ka jauns komandieris tomēr var ieviest jaunas idejas un metodes, Maklakovs atbildēja, ka pie nosacījuma, kad trūkst munīcijas un ieroči neko būtisku nav iespējams izdomāt. «Es domāju, ka nekādu lielu izmaiņu nebūs, ja Ukrainai netiks piegādāti ieroči, munīcija un lidmašīnas,» uzsvēra eksperts.

Nobeigumā gan Maklakovs atzina, ka Sirskim ir pieredze, turklāt viņš līdz šim ieņēma sauszemes spēku komandiera amatu, viņš bija daļa no Zalužnija komandas un sauszemes spēki ir lielākie spēki Ukrainas armijā.

Latvijas Zemessardzes majors Jānis Slaidiņš aģentūrai LETA teica, ka saskaņā ar vēstures pieredzi jebkura virspavēlnieka maiņa nes citas vēsmas, jo jaunam virspavēlniekam ir jāpilda dotie uzdevumi un jāsniedz skatījums, kā risināt situāciju frontē.

Patlaban ir grūti teikt, vai un kā mainīsies Ukrainas armijas darbība, jo Sirskis praktiski ir tikai pirmo dienu amatā un viņam ir jāizveido savs štābs un komanda. Tāpat jāskatās, ko viņš iecels amatos. Pirmās ziņas liecina, ka, visticamāk, tie būs Ukrainas jaunās paaudzes ģenerāļi ar kaujas pieredzi, sākot no 2014.gada.

«Jā, Ukrainai ir jārisina sasāpējušās problēmas — loģistikas problēmas, rotācija un tas, kādi būs tehniskie risinājumi,» uzsvēra Slaidiņš, piebilstot, ka ir maz ticams tas, ka jaunais virspavēlnieks šajā situācijā kaut ko spēs krasi mainīt bez rietumu palīdzības.

Slaidiņš arī uzsvēra, ka patlaban ir skaidrs, ka Ukraina atrodas stratēģiskajā aizsardzībā, šādā veidā mēģinot apturēt Krievijas armijas uzbrukumu, tomēr tikai laiks parādīs, kādi būs pirmie Sirska lēmumi.

«Ģenerālis skan labi, bet karus izkaro karavīri uz zemes, ja nebūs sagatavots resurss, tad var nākt jebkurš ģenerālis, bet risinājuma nebūs,» uzsvēra Slaidiņš.

Uz norādi, ka rietumvalstu presē izskanējušas versijas, ka Ukrainas prezidentam un Zalužnijam bija domstarpības par plāniem mobilizēt papildu vairākus simtus tūkstošus karavīru, Slaidiņš piekrita, ka bez papildu cilvēkresursa Ukraina nespēs karu uzvarēt un tāpēc jādomā, kā piesaistīt un motivēt karavīrus.

Slaidiņš arī vairāk sliecās piekrist rietumvalstu presē paustajam, ka bijušas nesaskaņas par pagājušās vasaras Ukrainas pretuzbrukumu, un Zalužnijs, cenšoties taupīt karavīrus un tehniku, nolēmis neieguldīt šajā uzbrukumā visus resursus.

«Iespējams, ka tas bija pareizs lēmums, jo ukraiņi tagad ir spiesti turēties pret krievu spiedienu, un noturēt pozīcijas var tikai labi sagatavotas vienības. Ja šīs vienības būtu izkusušas šajā pagājušā gada uzbrukumā, tad varbūt situācija pavērstos nelabvēlīgāk,» uzsvēra Slaidiņš, piebilstot, ka tikai pēc kara varēs spriest par šāda lēmuma pareizumu.

Jau ziņots, ka Ukrainas armijas virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs, kurš vadījis cīņu pret krievu iebrucējiem kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2024.gada februārī, atcelts no līdzšinējā amata, bet viņa vietā iecelts līdzšinējais sauszemes spēku komandieris Sirskis.

Neilgi pēc tam Zelenskis izteicies, ka vēlas, lai Zalužnijs, kas bauda lielu popularitāti, gan armijā, gan sabiedrībā, paliek viņa komandā.

Tikmēr Zalužnijs atzinis, ka pienācis laiks mainīt militāro stratēģiju karā pret Krieviju.

Sirskis, kas stāsies Zalužnija vietā, komandēja ukraiņu zibenīgo pretuzbrukumu Harkivas apgabalā 2022.gada rudenī.

Pēc neveiksmīgā ukraiņu pretuzbrukuma pagājušā gada vasarā faktiski sācies ierakumu karš, kurā ukraiņiem arvien grūtāk atvairīt krievu pārspēka spiedienu, un Zelenskis aicinājis jauno armijas vadību izstrādāt jaunu stratēģiju krievu atsviešanai.