Bijušā velotreka vietā Rīgā būvēs jaunu Valsts drošības dienesta ēku, nevis parku

VDD aģentūru LETA informēja, ka lēmums par jaunas VDD ēkas celšanu šajā vietā pieņemts 2017.gadā, bet šogad tikšot sākta būvniecība. VDD līdz šim neesot informējis sabiedrību par ieceri, jo neesot bijis tiesīgs publiskot informāciju, lai nepārkāptu likuma «Par valsts noslēpumu» normas. Tomēr tagad, ņemot vērā sabiedrības interesi, pieņemts lēmums deklasificēt daļu informācijas par plānoto VDD attīstības projektu.

Jauna ēka VDD esot nepieciešama, jo pašlaik VDD ir izvietots vairākās ēkās un dienesta rīcībā esošās telpas esot nolietojušās. «Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un aizvien pieaugošos drošības izaicinājumus», VDD pašreizējās telpas tuvākajā nākotnē kļūšot neatbilstošas VDD kā NATO un ES dalībvalsts specdienesta vajadzībām un vairs nespējot «pilnvērtīgi nodrošināt dienesta attīstību». Šī iemesla dēļ dienestam esot nepieciešamas «jaunas, piemērotas telpas, kas ļautu reaģēt uz mūsdienu drošības izaicinājumiem».

«VDD misija ir nosargāt Latvijas valsts un sabiedrības drošību, kas ir pamats Latvijas valsts attīstībai un iedzīvotāju labklājībai, tādēļ mūsdienu prasībām atbilstošas ēkas celtniecība dienesta vajadzībām ir visas sabiedrības interesēs,» teikts dienesta paziņojumā, «ņemot vērā Latvijai naidīgu ārvalstu īstenoto agresīvo ārpolitiku un specdienestu radīto apdraudējumu, kam nav tendences mazināties, stiprināt VDD kapacitāti pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos ir ļoti būtiski, un tas atbilst arī NATO un ES kolektīvās drošības interesēm.»

VDD jaunās ēkas būvniecības darbus plānots uzsākt šogad, «lai novērstu risku, ka pārredzamā nākotnē VDD rīcībā esošās telpas kļūst neatbilstošas valsts noslēpuma, kā arī ES un NATO klasificētās informācijas aizsardzības prasībām». Šādi sarežģījumi varētu ievērojami apgrūtināt VDD sadarbību ar ārvalstu sabiedrotajiem, paziņojumā masu medijiem raksta VDD.

Ministru kabinets jau 2008.gadā esot pieņēmis lēmumu par jaunas ēkas būvniecības nepieciešamību VDD vajadzībām, taču 2009.gadā saistībā ar vispārējo finanšu krīzi ēkas būvniecība tika atlikta uz vēlāku laiku. «Pa šiem gadiem jaunu un mūsdienu prasībām atbilstošu telpu nepieciešamība dienestam kļuva aizvien aktuālāka», līdz 2017.gada augustā valdība pieņēma lēmumu piešķirt finansējumu VDD ēkas būvniecībai Brīvības gatvē 207, raksta VDD.

Kopš tā laika esot veikts intensīvs darbs pie VDD ēkas projekta īstenošanas — veikta zemesgabala inženierģeoloģiskā izpēte, izstrādāts būvprojekts, uzsākta sadarbība ar būvuzraugiem un veikti citi priekšdarbi, ieguldot vairākus miljonus eiro. VDD norāda, ka specdienesta ēkas projektēšana saistībā ar augstajām drošības prasībām ir specifiska, komplicēta un laikietilpīga.

VDD paziņojumā paustas visai nosodošas frāzes pret aktīvistiem, kuri šajā teritorijā vēlas panākt parka izveidi. Dienesta skatījumā, ēkas būvniecībai izraudzītā teritorija ir degradēta, ilgus gadus stāvējusi neizmantota un nekopta, turklāt saskaņā ar aktuālo Rīgas teritorijas plānojumu, kas ir spēkā esošs kopš 2006.gada, šis zemesgabals visu laiku ir bijis paredzēts apbūvei un tajā vienmēr esot bijusi plānota būvniecība.

«Sabiedrība ir tikusi maldināta, publiskajā vidē izplatot informāciju, ka šajā teritorijā kādreiz būtu bijusi plānota parka izveidošana,» teikts VDD paziņojumā, «konkrētā teritorija pilsētas attīstības plānošanas dokumentos nekad nav bijusi iezīmēta kā zaļā zona apstādījumiem vai parkam. Arī Rīgas teritorijas plānojumā līdz 2030.gadam konkrētā teritorija ir iezīmēta kā apbūves teritorija.»

VDD uzsver, ka atbilstoši Rīgas domes saistošajiem noteikumiem par Rīgas teritorijas izmantošanu un apbūvi konkrētajā vietā esot iespējama tikai perimetrālā apbūve, proti, ēkas fasādei jāiet vienā līnijā ar blakus esošo ēku fasādēm.

Vērtējot iespēju pārbūvēt kādu neizmantotu, valsts īpašumā esošu ēku atbilstoši specdienesta vajadzībām un valsts noslēpuma, kā arī NATO un ES klasificētās informācijas aizsardzības prasībām, dienestā norādīja, ka tas būtu tehniski daudz sarežģītāk un arī dārgāk nekā uzbūvēt jaunu ēku, tādēļ «gan finansiāli, gan no drošības viedokļa optimāls risinājums ir jaunas ēkas būvniecība».

VDD uzskata, ka publiski esot izplatīta arī maldinoša informācija, ka degradētajā teritorijā ir «pilns ar simtgadīgiem kokiem». VDD skatījumā, pašlaik lielāko daļu teritorijas klāj biezi saauguši brikšņi. «Lielais ozols, kā arī vairāki citi koki, kas atrodas šajā teritorijā, tiks saglabāti. Daļa koku traucētu būvniecības darbiem, tādēļ no tiem būs nepieciešams uz būvniecības laiku atbrīvoties. Vienlaikus būvprojektā jau ir iekļauti kompensējošie pasākumi, proti, ēkas apkārtnē tiks iestādīti jauni koki,» teikts paziņojumā.

Tikmēr Saeimā šonedēļ tika iesniegta sabiedriskā iniciatīva «Palīdzi novērst ilggadīgu koku izciršanu un izveidot parku bijušā velotreka «Marss» vietā», aģentūru LETA informēja inovāciju kustības «Vefresh» pārstāve Linda Sleja.

Mēneša laikā Teikas apkaimes biedrībai, Rīgas apkaimju aliansei, biedrībai «Pilsēta cilvēkiem» un inovāciju kustībai «Vefresh» izdevies savākt vairāk nekā 15 500 iedzīvotāju parakstu, no kuriem 4278 ir fiziski paraksti, savukārt pārējie — digitālie paraksti platformā «Manabalss.lv». Parakstu vākšana tikusi sākta, «lai nepieļautu vairāku desmitu ilggadīgu koku izciršanu un atjaunotu publisku zaļo zonu bijušajā velotreka «Marss» teritorijā».

Reaģējot uz iniciatīvu panākt šajā vietā parka izveidi, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka kompānija pagaidām neveiks darbības bijušā velotreka «Marss» vietā Brīvības gatvē 207, kur «iecerēts būvēt biroju ēku valsts iestāžu vajadzībām», jo VNĪ respektēs aktīvistu izvēlēto tiesisko ceļu un rīkosies atbilstoši tā rezultātam.

VNĪ skaidroja, ka kapitālsabiedrības uzdevums ir turēt valstij piederošus vērtīgus īpašumus un vairot, lai valsts īpašumu vērtība pieaugtu. Zemesgabalā Brīvības gatvē 207, ievērojot teritorijas atrašanās vietu Rīgas centrā un sasniedzamību, nākotnē plānots attīstīt biroju ēku valsts iestāžu biroju telpu vajadzībām, taču uzņēmums neprecizēja, kam tieši nams taps.

VNĪ Korporatīvās komunikācijas daļas vadītāja Inta Plūmiņa aģentūrai LETA pēc VDD paziņojuma vēlreiz sacīja, ka VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai 2017.gada augusta valdības lēmums ir saistošs. 

«Tāpēc VNĪ šajā gadījumā nevar lemt par turpmāko rīcību ar ēkas būvniecību vai tās apturēšanu, kaut arī respektējam aktīvistu izvēlēto tiesisko ceļu. Kā atbildīga kapitālsabiedrība VNĪ ņems vērā visus turpmākos Ministru kabineta un Saeimas lēmumus, kas attiecas uz šo jautājumu, un rīkosies atbilstoši pieņemtajam lēmumam,» piebilda Plūmiņa.

Savukārt Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis uzsvēra, ka lēmumu par biroju ēkas būvniecību šajā vietā ir pieņēmusi vēl iepriekšējā valdība, tāpēc VNĪ attiecīgais Ministru kabineta lēmums ir saistošs. «Vienlaikus FM respektē Teikas apkaimes biedrības un inovāciju kustības «Vefresh» iniciatīvas par iespējamiem priekšlikumiem par turpmāko rīcību ar bijušā velotreka «Marss» teritoriju, kā arī ņems vērā visus turpmākos Ministru kabineta un Saeimas lēmumus, kas attiecas uz šo jautājumu,» piebilda FM pārstāvis.