Biezākā sniega sega Ziemassvētkos bija 1981. gadā

Kopš 1947. gada lielākajā daļā Ziemassvētku ir bijusi vismaz vienu centimetru (cm) bieza sniega sega, un vidēji visbiezākā sniega sega ir bijusi 1981. un 2010. gadā — attiecīgi 28 un 26 cm. Bet visbiezākā sniega sega kādā Latvijas reģionā ir novērota Vidzemē — 1981. gadā Madonā tā bija vidēji 47 cm no 24. līdz 26. decembrim.

Tomēr kopš 1947. gada ir bijuši arī astoņi gadi, kad sniegs šajos svētkos nav bijis visā Latvijā — 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015., 2016. un 2019. gads. Vēl piecos gados — 1958., 1971., 2007., 2011., 2024. gadā — sniega sega ir bijusi tikai atsevišķās vietās, vidēji Latvijā nesasniedzot vienu cm.

Klimatiskās standarta normas periodā — 1991.-2020. gads — vidēji Latvijā «balti» Ziemassvētki bija 63% gadu. Visretāk «balti» Ziemassvētki ir bijuši Ainažos, kur normas periodā sniega sega bija vien 43% gadu, savukārt Alūksnē, Daugavpilī un Zosēnos tikai katri piektie Ziemassvētki bijuši bez sniega.

Klimatiskās normas periodā sniega sega piecus cm pārsniedz 41% gadu, visbiežāk Alūksnē — 63% gadu, bet vismazāk Ainažos, kur tikai reizi piecos gados ir tik bieza sniega sega Ziemassvētkos. Lai gan piekrastes rajonos ierasti sniega sega Ziemassvētkos ir retāk, tomēr vienas no biezākajām sniega segām, 47 cm, atsevišķās Ziemassvētku dienās kopš 1947. gada novērotas tieši tur — Kolkā 2009. gada 24. decembrī un Rucavā 2010. gada 26. decembrī, norāda LVĢMC.

Visbiezākā sniega sega kādā no Ziemassvētku dienām novērota Lubānā 1981. gada Pirmajos Ziemassvētkos — 49 cm.

Klimata pārmaiņu ietekmē ir samazinājies «balto» Ziemassvētku biežums, jo klimatiskās references periodā — 1961.-1990. gads — vidēji Latvijā sniega sega bija 77% gadu, bet vismaz piecu cm sniega sega Ziemassvētkos sasniedza 56% gadu, kas ir attiecīgi 14% un 15% vairāk nekā 1991.-2020. gadu periodā. Vislielākais «balto» Ziemassvētku samazinājums ir vērojams iekšzemes rajonos, savukārt Baltijas jūras piekrastē Ziemassvētku ar sniega segu skaits pat par pāris procentiem ir pieaudzis.

LVĢMC skaidro, ka klimata pārmaiņu dēļ arī pieaugusi gaisa temperatūra Ziemassvētkos. Ja vēl 1981.-2010. gadu periodā visā valstī vidējās gaisa temperatūras norma bija zemāka par 0 °C, jeb lielākoties šajos svētkos tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tad jaunajā normas periodā Baltijas jūras piekrastē vidējā gaisa temperatūra Ziemassvētkos ierasti ir nedaudz virs 0 °C.

Gadu no gada Ziemassvētkos gaisa temperatūra mēdz būt krasi atšķirīga. Vissiltākie Ziemassvētki vidēji Latvijā bija 2015. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bija +5 °C, taču augstākā maksimālā temperatūra novērojumu stacijās sasniegta Kolkā 2016. gada 26. decembrī, kad tā sasniedza 10,3 °C.

Savukārt vislielākais sals tika novērots 1996. gadā — vidējā gaisa temperatūra visā valstī bija -16,6 °C un Zosēnos 26. decembrī gaisa temperatūra pazeminājās līdz -31,5 °C.