Bez pajumtes palikušo ukraiņu bēgļu epopeja: ministrija tikai noplāta rokas — naudas nav

“Ja kopš šā gada augusta vietējās amatpersonas mūs brīdināja tikai mutiski, tad septembra beigās mēs jau saņēmām rakstisku paziņojumu ar rīkojumu līdz 31. oktobrim atbrīvot dzīvojamās telpas,” stāsta bēglis no Svjatohirskas Valērijs Dronovs. “Tas viss ir ļoti bēdīgi, mēs nesaprotam, kāpēc viņi pret mums tā izturas.”

Valērijs parādīja vēstuli, ko saņēmusi viena no bēglēm:

Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektore Jolanta Jansone skaidro, ka, mainoties telpu īpašniekam, ar ukraiņiem noslēgtais beztermiņa nomas līgums zaudē spēku, un, tā kā Ķekavas novada dome 19. septembrī nolēma ēku atdot valstij, nomas līgums tiek izbeigts 2024. gada 31. oktobrī. Turpmāk bēgļi tiek aicināti paši atrast sev piemērotu dzīvesvietu. Respektīvi, bēgļiem tiek piedāvāts pašiem risināt savas problēmas – ātri atrast bērniem jaunus bērnudārzus un skolas, bet sev — jaunu mājokli un darbu.

‘Tajā pašā laikā vietējās pašvaldības pārstāvji saka, ka ir gatavi uzņemt mūs Bauskā. Taču rakstiska apstiprinājuma tam nav. Līdz Bauskai ir 80 kilometri, tiem, kas strādā Rīgā (bēgļi nedzīvo uz valsts rēķina! — press.lv), katru dienu nāksies braukt divas stundas turp un atpakaļ uz darbu, kā ari vadāt bērnus uz skolām un bērnudārziem. Mēs esam, maigi izsakoties, apjukuši. Un nezinām, ko iesākt. Skaidrs, ka atrast citu darbu iespējami īsā laikā, šī mēneša laikā, ir gandrīz nereāli, īpaši, ja jāmeklē arī jauna dzīvesvieta, skola un bērnudārzs.”

Ko saka valdība?

Lai pievērstu uzmanību šai pēkšņajai problēmai, Press.lv nosūtīja vēstules Ķekavas novada pašvaldībai, Baldones atbildīgajām amatpersonām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienībai un Vides un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Rakstījām arī valsts pirmajām personām — Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Valsts galvas kanceleja nekavējoties atbildēja, ka mūsu vēstule ir saņemta un reģistrēta. No Ministru prezidentes adreses vēstule atgriezās atpakaļ ar norādi, ka šāda e-pasta adrese neeksistē, lai gan tā ir norādīta Latvijas Ministru kabineta mājaslapā. Vai nav dīvaini?

Atgādinām, ka Ķekavas novada pašvaldība ar sava sabiedrisko attiecību dienesta starpniecību mums paskaidroja, ka ēka Baldonē ir valsts īpašums un tika nodota Ķekavas novada pašvaldībai pagaidu lietošanā, lai ierīkotu tajā veco ļaužu pansionātu. Taču tam nepietika līdzekļu. Lai ziemā telpās nodrošinātu pienācīgus uzturēšanās apstākļus, nepieciešams salabot jumtu, nomainīt iekšējās komunikācijas un pārbūvēt apkures katlu. Tiek lēsts, ka ziemas apkures sezonai vien nepieciešami 200 000 eiro, bet ēkas pilnīgai atjaunošanai — 1,5 miljoni eiro. Tāpēc pašvaldība bija spiesta pieņemt lēmumu par telpu atdošanu atpakaļ valstij.

Labklājības ministrija vēl nav sniegusi atbildi, bet Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbildēja, ka tās pārstāvji ir sazinājušies ar Ķekavas novada pašvaldību. Viņi atkārtoja jau zināmos faktus: ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī, remontam nav naudas, tāpēc nododam to valstij. Kā tas varēja notikt, ka ēka, kurā agrāk normāli dzīvoja ukraiņi, tagad pēkšņi kļuvusi nelietojama? “Tas notika tāpēc, ka daļas telpu ēkā Baldonē, Mežvidu ielā 17, iekārtošana ārkārtas izmitināšanai nenozīmēja pilnvērtīgu izmitināšanu visā ēkā,” teikts ministrijas atbildē.

Savā vēstulē VARAM iesaka piecām ukraiņu bēgļu ģimenēm, kuras šo pašvaldības darbību rezultātā būtībā ir palikušas bez pajumtes, vērsties Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijā, kā to paredz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Atbalsts, kas pēc likuma var tikt sniegts šādos gadījumos, ir izmitināšana, uzturēšana, pirmās nepieciešamības preču nodrošināšana, medicīnas pakalpojumi un izglītības iespējas bērniem.

Uz jautājumu, kāpēc Baldonē dzīvojošajiem bēgļiem avārijas stāvoklī esošā mājokļa vietā nevar nodrošināt citu dzīvesvietu, VARAM atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principu pret visiem pašvaldības iedzīvotājiem. Ja Ķekavas novada pašvaldības īpašumā nav brīvu pašvaldības mājokļu, kurus varētu piedāvāt ģimenēm izmitināšanai, neviens, tostarp Ukrainas iedzīvotāji, nevar to saņemt.

Attiecībā uz bez pajumtes palikušo ukraiņu tālāko izmitināšanu VARAM pieļauj, ka bēgļus varētu izmitināt Bauskas novadā. Vismaz, kā apgalvo Ķekavas novada amatpersonas, šādas sarunas starp pašvaldībām ir notikušas un bēgļi ir informēti par šādu iespēju. Gadījumā, ja Bauskas novadā mājoklis ukraiņu ģimenēm tomēr neatradīsies vai objektīvu iemeslu dēļ tās nevarēs pārcelties no Baldones uz Bausku, par tām rūpēsies Sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisija vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), teikts paziņojumā.

Baldonē dzīvojošo ukraiņu bēgļu pārstāvis Valērijs Dronovs portālam press.lv pastāstīja, ka ģimenes ir saņēmušas rīkojumu par īres līguma laušanu, bet vēl nav to parakstījušas. Nupat viņi vērsušies pēc palīdzības arī pie Ukrainas vēstnieka Latvijā Anatolija Kucevola, un, tiekoties ar viņu Baložos, pastāstījuši par savām problēmām. Vēstnieks bijis noraizējies par dzirdēto un solīja palīdzēt savu pilnvaru robežās.

Tikmēr Valērijs Dronovs gatavojas doties uz Bausku, lai apskatītu telpas, kas tiek piedāvātas ukraiņu ģimeņu izmitināšanai.