Bez kalna un sniegpārsliņas? Kāds sods draud par braukšanu ar neatbilstošām riepām

Likuma prasības kļuvušas stingrākas

Šogad stājās spēkā grozījumi likumā “Par tehnisko apskati”, kas paredz papildu prasību transportlīdzekļu ziemas riepu marķējumam. Turpmāk ziemas periodā, no 1. decembra līdz 1. martam, automobiļu, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, riteņiem jābūt aprīkotiem ar ziemas riepām, kas īpaši konstruētas izmantošanai sniega vai ledus apstākļos un marķētas ar apzīmējumu “kalns un sniegpārsliņa”.

“Šis starptautiskais apzīmējums liecina, ka riepa izgājusi noteiktus testus un atzīta par piemērotu braukšanai sniega, ledus un apledojuma apstākļos”, atklāj CSDD Tehniskā departamenta vadītājs Jānis Liepiņš. «Jāņem vērā apstāklis, ka nākamajā ziemas sezonā, ja transportlīdzeklis būs aprīkots ar riepām, kurām ir tikai M+S apzīmējums, bez jaunā marķējuma “kalns un sniegpārsliņa”, tad tās netiks uzskatītas par ziemas riepām. Proti, šādas riepas nedrīkstēs izmantot ziemas periodā un arī nebūs iespējams iziet tehnisko apskati,” viņš norāda.

CSDD atzīmē, ka riepas ar apzīmējumu “kalns un sniegpārsliņa” nav aizliegts lietot arī vasaras periodā ar nosacījumu, ka tās nav aprīkotas ar radzēm.

Par braukšanu laikposmā no 1. decembra līdz 1. martam ar automobili, kurš nav aprīkots ar riepām, kas piemērotas braukšanai ziemas apstākļos, transportlīdzekļa vadītājam var tikt piemērots naudas sods 30 eiro apmērā. Tāds pats sods – 30 eiro– noteikts transportlīdzekļa vadītājam par braukšanu laika periodā no 1. maija līdz 1. oktobrim ar automobili, kuram ir riepas ar radzēm.

CSDD aicina pievērst uzmanību arī protektora dziļumam. Minimālais pieļaujamais dziļums ir 4 mm. Ja protektora dziļums ir mazāks, riepa tiek uzskatīta par nolietotu, un transportlīdzekli izmantot nedrīkst. Pretējā gadījumā var tikt anulēta tehniskā apskate un uzlikts naudas sods.

Par braukšanu ar auto, kuram ir nepietiekams riepu protektora dziļums vai ir riepu bojājums, kas apdraud satiksmes drošību, var tikt piemērots naudas sods līdz 55 eiro.

Turklāt vienam transportlīdzeklim ziemas sezonā vienlaikus nedrīkst būt riepas ar un bez radzēm (vai nu visas riepas ar radzēm, vai arī visas – bez radzēm). Jāņem vērā arī riepu vecums: nav ieteicams lietot riepas, kas vecākas par 5-6 gadiem, jo tām straujāk nodilst protektors, kā arī laika gaitā riepu gumija zaudē savas īpašības.

Katrai sezonai – savas riepas

Autovadītāji, kas autovadītāja apliecību ieguvuši vēl padomju laikos, mēdz stāstīt, ka agrāk neviens nezināja, ka vasarai un ziemai ir atšķirīgas riepas. Visi brauca ar vienādām riepām, kas tolaik bija liels deficīts.

Varbūt kaut kur Turcijā vai Spānijā, kur sniegs un neliels sals ir pielīdzināms dabas stihijai, riepas atkarība no sezonas nav jāmaina, bet Latvijā situācija ir pavisam cita. Mūsu klimatā naktī var būt sals un apledojuši ceļi, bet dienā temperatūra paaugstinās līdz plusam un parādās peļķes. Lai nodrošinātu optimālu saķeri ar ceļu, ir nepieciešamas speciālas riepas.

Katrs riepu veids ir paredzēts tikai konkrētajam gadalaikam. Piekrītiet, vasarā nav ērti staigāt biezos zābakos, bet ziemā – sandalēs. Tāpat ir arī ar vasaras riepām. Sezonas īpatnību un sastāva dēļ tās nespēj tikt galā ar ledus un sniega segu un nav piemērotas salam.

Gumijas maisījums, no kura izgatavotas vasaras riepas, padara tās pilnīgi nepiemērotas braukšanai pa ziemas ceļiem, proti, vasaras riepām ir cietāks gumijas sastāvs, kas aukstā laikā vēl vairāk sacietē, samazinot riepas saķeri ar ceļu.

Braukšana ziemā ar vasaras riepām pēc sajūtam ir tas pats, kas slēpošana. Ar šādām riepām var viegli iebraukt grāvī vai pretējā braukšanas joslā. Kā liecina Conti pētījumi, vasaras riepu saķere ar ziemas ceļiem ir pat par 60% mazāka nekā ziemas riepām. Tas nozīmē, ka braucot ar vasaras riepām pa ziemas ceļiem, auto manevrēšanas un bremzēšanas īpašības būs ievērojami sliktākas.

Kas vainas vissezonas riepām?

Vissezonas riepas ir apzīmētas ar marķējumu M + S (mud + snow, kas tulkojumā nozīmē “dubļi + sniegs”). Šāds apzīmējums bieži ir redzams arī uz ziemas riepām līdztekus “kalnam ar sniegpārsliņu”. Lieta tāda, ka vissezonas riepu protektorā nav iestrādātas speciālās ledus lameles, lai riepas varētu novaldīt uz apledojuša vai slidena ceļa, turklāt gumijas sastāvs, no kura tās ir izgatavotas slikti panes lielas temperatūras svārstības.

Vissezonas riepas lieliski uzvedas diapazonā no -10 līdz +10 grādiem. Pie spēcīga sala gumija “sastingst” un pārstāj nodrošināt normālu saķeri ar ceļa virsmu. Savukārt karstā laikā gumija kļūst pārāk mīksta, un protektors nodilst daudz ātrāk.

Mūsu klimatiskajos apstākļos sals reti kad ilgstoši turas zem -10 grādiem. Taču CSDD ir ņēmusi vērā, ka Latvija pieder pie ziemeļu valstīm, savukārt Zviedrijā vai Somijā ziemas riepas ir obligātas.

Tiek uzskatīts, ka M+S riepas pilnībā nepilda ziemas riepu funkciju, un to protektora raksts vairāk piemērots vasaras apstākļiem. M + S riepas nav pietiekami drošas un nekad nespēs nodrošināt tādu pašu veiktspēju kā ziemas riepas, kurām ir veikti pastiprināti testi un kuras ir atzītas par piemērotām braukšanai pa sniegotiem un apledojušiem ceļiem. Taču ir vēl viens apstāklis, par kuru cenšas skaļi nerunāt.

Proti, tā kā autovadītājiem ir jāpērk papildu riepu komplekts, palielinās ekspluatācijas izmaksas, bet valsts saņem papildu ienākumus pievienotās vērtības nodokļa izteiksmē.

Kā ir ar radzēm?

Papildus parastajām ziemas riepām, kurām protektorā ir iestrādātas speciālās ledus lameles, tirgū ir pieejamas arī riepas ar radzēm. Taču, ja no likumdošanas viedokļa braukt ar ziemas riepās vasarā nav aizliegts, tad riepas ar radzēm Latvijā drīkst izmantot tikai ziemā. Un tās maksā daudz dārgāk nekā standarta ziemas riepas.

Pirms pirkuma veikšanas autovadītājam būtu jāatbild uz jautājumu: kur jūs braucat? Ja ziemā jums bieži jābrauc pa lauku ceļiem un slēpošanas kūrortiem vai arī ja dzīvojat rajonā, kur ledu no ceļiem nekad netiek tīrīts, tad nav ko domāt: jums ir jāņem radzes.

Cita lieta, ja ziemā ierasti braucat pa Rīgas ielām un šosejām, kur cīņa ar ledu un sniegu notiek nepārtrauktā režīmā… Šādos apstākļos labuma no radzēm ir mazāk nekā ļaunuma: tās bieži saskaras ar asfaltu, kas ārkārtīgi negatīvi ietekmē riepu ilgmūžību.

Turklāt uz asfalta, pat slapja, ražoto riepu vadāmība un bremzēšanas īpašības ir ievērojami sliktākas. Var teikt, ka šobrīd ziemas riepas bez radzēm savas veiktspējas ziņā lielākoties neatpaliek no riepām ar radzēm.

Par zīmoliem un cenām

Ir autovadītāji, kas dod priekšroku tikai slavenu zīmolu riepām. Taču daudziem rodas jautājums: vai tiešām dārgākās noteikta zīmola, kurš tiek uzskatīts par līderi starp ziemas riepu ražotājiem, piedāvātās riepas ir būtiski labākas par konkurentu produkciju?

Izvēle, protams, ir katra paša ziņā, taču patiesībā labāko un vidējas cenas zīmolu riepu veiktspēja atšķiras nevis vairākas reizes, bet gan tikai 5-10 procentu robežās. Šodien, iegādājoties jaunas respektabla zīmola riepas, “uzķerties” uz klaju viltojumu ir gandrīz neiespējami – Latvijā līdz šim nav konstatēts neviens riepu viltošanas gadījums. Protams, tirgū ir pieejami arī Ķīnas ražojumi, taču tie ir izgājuši eirosertifikācijas procesu, par ko liecina CE marķējums uz riepas ārējās daļas.

Aleksandrs FEDOTOVS