Banku ekonomisti: Straujais gāzes cenas kritums biržā nenozīmē, ka tās saglabāsies zemas visu ziemu

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Bērziņa aģentūrai LETA sacīja, ka dabasgāzes cena Eiropā, pēc straujā kāpuma vasaras otrajā pusē, pēdējā laikā ir tikpat būtiski sarukusi. Tostarp pirmdien, 17.oktobra, tirdzniecības sesijas beigās gāzes cena biržā bija 125 eiro par megavatstundu (MWh).

Viņa skaidroja, ka iemesli gāzes cenu samazinājumam ir vairāki.

Tostarp Bērziņa norādīja, ka valstīm Eiropā ir ļoti veiksmīgi izdevies piepildīt dabasgāzes krātuves, kas sniedz zināmu stabilitāti dabasgāzes apgādei ziemas mēnešiem. It sevišķi Vācijā, kurā industriālā un elektroenerģijas ražošana ir balstīta uz intensīvu gāzes patēriņu, gāzes krātuves uz samazinātu industriālo jaudu rēķina ir piepildītas apmēram par 95%.

Tāpat, pēc Latvijas Bankas ekonomistes minētā, par labu Eiropai ir nospēlējusi Ķīnas ekonomikas aktivitātes bremzēšanās, tostarp gan piekoptā striktā «Covid-19» nulles politika, gan nekustamā īpašuma tirgus pārkaršana, kā rezultātā sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes, kuras sākotnēji bija paredzētas Ķīnas tirgum, varēja tikt pārvirzītas uz Eiropu un vecināja gan Eiropas gāzes krātuvju uzpildīšanu, gan mazināja spiedienu uz gāzes cenām, kas asi reaģēja uz krītošajām Krievijas gāzes piegādēm.

Bērziņa atzīmēja, ka arī laika apstākļi bija labvēlīgāki un ieviestie taupības pasākumi Eiropā veicināja mazāku gāzes patēriņu. Tāpat diskusijas par atlikušo Vācijas atomelektrostaciju darbināšanu līdz 2023.gada pavasarim samazināja bažas par energokrīzi Eiropā un veicināja tālāku gāzes cenu lejupslīdi.

«Tas gan nenozīmē, ka cenas varētu turpināt kristies un atrasties samērā zemas visu ziemu. Svarīgu lomu šeit spēlēs laika apstākļi. Ja ziema būs bargāka un redzēsim, ka Eiropas krātuves strauji tukšosies pat ar visiem pieņemtajiem taupības pasākumiem, gāzes cena, visticamāk, atkal strauji pieaugs,» sacīja Bērziņa.

Viņa arī skaidro, ka šobrīd finanšu tirgus cenotās nākotnes piegāžu cenas liecina, ka finanšu tirgus dalībnieki nesagaida, ka gāzes cena tuvākajā laikā varētu atgriezties pie pirmskrīzes līmeņiem. Finanšu tirgus cenojums rāda, ka gāzes cena 2023.gadā varētu svārstīties ap 150 eiro par MWh, bet 2024.gadā — ap 115 eiro par MWh.

Arī «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka situācija Eiropas gāzes tirgū ir uzlabojusies, raugoties no pircēja viedokļa. Augustā gāzes cena uz brīdi pārsniedza 300 eiro par MWh, kad Krievija pārtrauca gāzes piegādes pa «Nordstream 1» gāzes vadu, un tas radīja paniku pircējos.

Strautiņš norādīja, ka kopš tā brīža ir bijuši vairāki patērētājiem labvēlīgi notikumi. Eiropas gāzes krātuves ir pildījušās ātrāk, nekā bija plānots. Eiropas Komisijas mērķis bija panākt 85% piepildījumu līdz apkures sezonas sākumam, bet šobrīd ir sasniegts 92% piepildījums, dienā tam augot par 0,2 procentpunktiem.

Tāpat, pēc viņa teiktā, Eiropā līdz šim bija samērā silts, kas radīja situāciju, kad papildus gāzes uzglabāšanas iespējas kļūst ierobežotas, tāpēc cena krīt ļoti ātri. Ja pirms dažām dienām jeb no 7. līdz 13.oktobrim tā svārstījās ap 160 eiro par MWh, tad 18.oktobrī tā ir 125 eiro par MWh. Savukārt 25. un 26.augustā cena pārsniedza 300 eiro par MWh.

Strautiņš skaidroja, ka augstu cenu apstākļos gāzes patēriņš samazinās. «Ne vienmēr tā ir simtprocentīgi laba ziņa. Gāzes patēriņš Latvijā šogad ir samazinājies par trešdaļu galvenokārt tāpēc, ka ir mazāk darbināts Rīgas TEC-2, tātad gāzes imports ir aizstāts ar dārgu elektrības importu. Lietuvā ir apstājusies minerālmēslu rūpnīca «Achema», kas savukārt nozīmē zaudētas darbavietas un ķīmijas produktu eksportu. Taču daļu no patēriņa samazinājuma noteikti nosaka efektivitātes celšana,» viņš sacīja, piebilstot, ka tas ļauj nedaudz optimistiskāk raudzīties nākotnē.

«Tā ir tirgus ekonomikas lielā priekšrocība — cenu signāli pamudina cilvēkus un uzņēmumus atrast un izmantot iespējas, kuras neviens nebūtu varējis iedomāties. Tāpēc var cerēt, ka gāzes patēriņš samazināsies straujāk, nekā plānots,» pauda ekonomists, vienlaikus norādot, ka tas nenozīmē, ka gāzes cenas turpmāk tikai samazināsies.

Viņš skaidroja, ka situācija var mainīties uz slikto pusi vairākos veidos. Eiropas gāzes krātuves ir pietiekamas apmēram diviem mēnešiem tipiska patēriņa apmēra. To līdzšinējā jauda drīzāk bija domāta apjomu nodrošināšanai apstākļos, kad strādāja gan «Nord Stream», gan gāzes vadi, kas iet caur Baltkrieviju un Ukrainu. Šobrīd ierobežotas gāzes piegādes no Krievijas uz Eiropu vēl notiek, bet tās tiks pārtrauktas.

Turklāt piegādes no Nīderlandes Groningenas gāzes lauka, visdrīzāk, turpinās samazināties, ieguve tur tiek ierobežota, jo tā ir radījusi lokālas zemestrīces. Strautiņš pauda cerību, ka lēmumi par ieguves ierobežošanu tiks mainīti. Viņš arī uzsvēra, ka nevar izslēgt sabotāžu pret gāzes vadiem, kas piegādā gāzi no Norvēģijas, taču šāds notikums varētu izraisīt NATO 5.panta iedarbināšanu, tāpēc ir maz ticams.

Gāzes cena Eiropā joprojām ir apmēram divreiz augstāka par naftas cenu un tā nav normāla situācija, skaidroja Strautiņš, norādot, ka parasti gāze ir lētāka pār naftu un tās produktiem, jo tās izmantošanas iespējas ir šaurākas, tā ir neērtāka kā sauszemes transporta degviela un nav izmantojama aviācijā.

Nākotnes darījumi vēsta, ka 2025.gadā gāzes MWh Eiropā atkal varētu būt lētāka par naftas produktu MWh, bet tas nenozīmē, ka gāzes cena būs atgriezusies agrāk ierastajā apmēram 20 eiro par MWh līmenī, teica Strautiņš.

«Tuvākajā nākotnē diemžēl gāzes cena, visdrīzāk, pieaugs. Arī gāze ar piegādi pēc gada kļūs lētāka, taču pieaug starpība ar ātrajiem, pēc mēneša piegādājamās gāzes kontraktiem. Šobrīd gāze pēc gada maksā 153 eiro par MWh jeb par 22 eiro vairāk. Tā ir visu laiku lielākā starpība, vēsturiski īstermiņa piegādes kontrakti ir bijuši lētāki. Ja «gada gāze» tomēr kļūst lētāka, tad cena līgumiem par gāzes piegādi pēc diviem gadiem jau kopš septembra sākuma svārstās ap 120 eiro,» norādīja Strautiņš.

Arī «SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka labvēlīgās tendences gāzes cenā diktē siltie laika apstākļi, gandrīz piepildītās krātuves un bagātīgais LNG piedāvājums, kas ir mazinājis stresu par gāzes pieejamību, vismaz īstermiņā.

Viņš skaidroja, ka būtiskākais faktors, kas noteiks cenas virzību ziemā būs laika apstākļi, no kā izrietēs pieprasījums ne tikai Eiropā, bet jo īpaši Āzijā un ASV. Papildus tam līdz šim ir bijuši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas ražošanā. Gašpuitis arī pauda cerību, ka tie tādi saglabāsies.

Viņš norādīja, ka Eiropā septembra beigās pieauga gāzes patēriņš, jo temperatūra bija zemāka par vidējo, tomēr oktobra pirmās dienas bija siltākas nekā parasti un patēriņš kopumā samazinājās. Pašlaik Vācijā patēriņš joprojām ir aptuveni par 20% zem vidējā līmeņa, bet kopējais patēriņš Eiropā, izņemot Apvienoto Karalisti un Spāniju, pēdējo 10 dienu laikā ir krities par 8,4% salīdzinājumā ar vēsturisko. Eiropas dabasgāzes krājumi šobrīd ir virs 1000 teravatstundām (TWh) jeb 91,6% apmērā. 

«Šķiet, krātuves varētu aizpildīt gandrīz līdz pēdējai molekulai. Septiņās valstīs krātuves līmenis pārsniedz 95%, bet astoņās ir no 84% līdz 94%,» piebilda Gašpuitis. 

Viņš arī norādīja, ka Eiropā pastāv iespējamība, ka pirms gada beigām būs auksts laiks, taču kopumā ziema, visticamāk, būs siltāka par vidējo. «Ja laika apstākļu prognozes piepildās un ziema ir izteikti silta, gāzes cenas var nokrist ļoti zemu. Ja pieprasījums būs augsts gan Eiropā, gan globāli un Krievija pilnībā pārtrauks piegādes, cena var strauji uzlidot jaunos augstumos. Risku ir daudz. Taču šobrīd scenārijs veidojas Eiropas un Latvijas patērētājam iespējami labvēlīgi,» skaidroja Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka pienāk ziņojumi, ka Ķīnas komunālajiem uzņēmumiem ir lūgts pārtraukt LNG kravu novirzīšanu uz Eiropu, kas varētu ierobežot turpmāko cenu kritumu, tostarp tādēļ, ka daudzviet sākta apkures sezona un sācies pastiprināta pieprasījuma periods.