Bankas «Citadele» ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.
«Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem,» pauda Āboliņš.
Viņš arī norādīja — ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.
«Tas nozīmētu, ka inflācija tik ātri nesamazināsies un būs papildu finansiāls slogs uz iedzīvotājiem, uzņēmumiem, kā arī valsts budžetu. Ja papildu finanšu sankcijām un dārgiem energoresursiem, samazināsies arī eksports uz Krieviju, tad tuvākajos gados tas varētu atņemtu mūsu ekonomikas reālajai izaugsmei 3-5 procentpunktus. Nepatīkami, bet daļu eksporta noteikti ir iespējams novirzīt uz citiem tirgiem un tuvākajos gados Latvijas ekonomikai tiek prognozēta aptuveni 4% izaugsme ik gadu,» sacīja Āboliņš.
Viņš arī norādīja, ka par ietekmi uz banku sektoru šobrīd nav pamata bažīties.
«Parādu līmenis Latvijā ir zems un makroekonomiskie rādītāji labi. Covid-19 pandēmija jau ir parādījusi mūsu ekonomikas noturību pret negaidītiem satricinājumiem, parādu līmenis Latvijā ir zems un salīdzinājumā ar Eiropas Savienības valstīm eksporta apmēri uz Krieviju ir mazi. Tomēr daudz kas būs atkarīgs no globālās ekonomiskās situācijas un to cik tālu eskalējas pašreizējā situācija. Ja notikumi nonāktu līdz Krievijas faktiskai izslēgšanai no globālās ekonomikas, tad tas vēl vairāk palielinātu globālās energoresursu cenas un šāds šoks negatīvi ietekmētu pasaules ekonomikas izaugsmi, un ietekme uz Latvija būtu būtiski lielāka,» teica bankas «Citadele» ekonomists.
«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka Rietumi pašreizējai situācijai ir gatavāki un pretsoļi būs apjomīgāki, tādējādi arī ekonomiskā ietekme būs jūtamāka, ja salīdzina ar Krimas aneksijas precedentu. «Viena vienīga iemesla dēļ — likmes no abām pusēm ir nesalīdzināmi augstākas,» viņš teica.
Gašpuitis arī atzīmēja, ka prognozēt tūlītēju krīzi neredz pamatu, bet negatīvo scenāriju iespējamība ir ļoti plaša un notikumi tikai uzņem gaitu. «Tā kā šaubos, ka pašreizējā ekonomiskās sankcijas spēs būtiski koriģēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, likmes augs,» sacīja «SEB bankas» makroekonomikas eksperts.
Viņš arī minēja, ka tuvākajā laikā ekonomiskās attiecības ar Krieviju pārtrauktas netiks, bet viss var strauji mainīties, ja eskalējas karadarbība.
«Visticamāk, ka notiks to selektīva ierobežošana. Patlaban sarežģīti noteikt pat tiešo ietekmi, jo sankciju loks tiks nepārtraukti pārskatīts un papildināts. Nešaubīgi, ka Eiropas lielvalstis meklēs sev izdevīgākos risinājumus. Sankcijas primāri tiks tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru. Bet daudzu lielo Eiropas valstu uzņēmumu, banku ekspozīcija Krievijā ir joprojām milzīga. Tādēļ skatīsimies, cik ambicioza vēlme būs šādas sankcijas ieviest un kādu cenu uzņemsies Eiropa un cik tālu būs gatava iet ASV,» sacīja Gašpuitis.
Viņš minēja, ka attiecībā uz Latviju var iezīmēt tirdzniecības apmērus un tikai apjaust problēmu virzienus.
«Tirdzniecībā Krievija Latvijai joprojām ir nozīmīgs partneris, un tā var būtiski tikt ierobežota, gan tiešu sankciju ietekmē, gan netiešu, piemēram, rubļa devalvācijas dēļ vai apgrūtinātas norēķināšanās dēļ. Latvijas eksportā stratēģisku produktu, pret kuriem konkrēti vērst sankcijas neredzu, bet nevaram izslēgt, ka Krievija tāda veida ierobežojumus ievieš kaut principa pēc. Var parādīties dažādas oficiāli nepieteiktas administratīvās barjeras un tamlīdzīgi. Jebkurā gadījumā sadarbība dažādo sankciju un risku dēļ bremzēsies, kaut būs nozares, kuras šajā tirgū ir rūdītas un turpinās darboties,» sacīja Gašpuitis.
Viņš arī atzīmēja, ka pat sankciju neesamība noteiktās nozarēs apgrūtinās darbību un piegādes, kas nozīmē risku augstākām izejvielu — pārtikas, apstrādes rūpniecības preču un izejvielu cenām. Tā kā Krievijai tiks ierobežota kapitāla pieejamība, investīcijas un izstrādes iespējas ieguves rūpniecībā un citās nozarēs draud ar paaugstinātām izejvielu, tostarp enerģijas cenām jau ilgtermiņā.
«Enerģijas tirgus kļūs nervozāks un svārstīgāks, pat, ja šajā sezonā nostrādās krīzes risinājumi un lieli pārrāvumi nenotiks. Jautājums drīzāk ir par situāciju un apstākļiem jau gada otrajā pusē, jo cerēt, ka viss līdz tam laikam nokārtosies, ir velti,» sacīja Gašpuitis.
Pēc viņa teiktā, nezināmais ir arī pretsankcijas, kas neizbēgami sekos no Krievijas puses, jo Krievija savas iespējas izmantos.
«Protams, daudz iespēju Krievijas rīcībā nav, bet varētu ciest tranzīts un tūrisms, jo šīs nozares var būt kā Krievijas atbildes solis, kas savulaik tika īstenots, piemēram, attiecībā pret Turciju. Smagākais ierocis Krievijas rokās ir izejvielas — ne tikai gāze un nafta. Tādēļ problēmas var parādīties tajās nozarēs Eiropā un Latvijā, kas izmanto Krievijas izejvielas, vai ir ar krievu kapitālu, piemēram, metālapstrādes uzņēmumi,» sacīja Gašpuitis.
Viņš minēja, ka, piemēram, Krievija ir lielākais pallādija ražotājs, ko izmanto autoražotāji toksisko gāzu neitralizēšanai, kā arī platīna, vara un niķeļa, ko izmanto akumulatoru ražošanā, piegādātāja Eiropai. Sadarbība varētu tikt apgrūtināta arī ar pārējām NVS valstīm.
Taču, pēc «SEB bankas» ekonomista teiktā, būs arī produkti un pakalpojumi, kuri ir kritiski svarīgi visām pusēm un sankcijām pakļauti netiks.
«Noteikti, ka sadarbība būs apgrūtināta arī nozarēm un indivīdiem, kas ar sankcijām nesaskarsies. Norēķini palēnināsies, jo bankām būs pastiprināti jāpārbauda pārskaitījumu atbilstība sankcijām, ko būs ieviesusi ne tikai Eiropa, bet arī ASV,» piebilda Gašpuitis.
Viņš norādīja, ka, visdrīzāk, notiekošais atsauksies augstākā inflācijā un lēnākā izaugsmē. Ietekmi varēsim novērtēt pēc vairākiem ceturkšņiem. «Panikā nav jākrīt un par krīzi runāt pāragri, bet nozarēm, kam Krievija ir lielākais tirgus, sagaida daudz izaicinājumu. Uzņēmēji jaunajai situācijai agrāk vai vēlāk pielāgosies un atradīs jaunus tirgus. Sarežģītākais posms vēl priekšā, bet kā rāda Krimas aneksijas precedents — sankcijas ir uz ļoti ilgu laiku,» uzsvēra Gašpuitis.
Savukārt «Luminor» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka šobrīd vajadzētu atteikties no prognozēm par Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP) un inflāciju, jo ir pārāk daudz neskaidrību. «Nav iespējams vērtēt kādu notikumu ietekmi uz IKP, ja nav zināms, kas būs šie notikumi. Šobrīd ir iespējami ļoti daudzi scenāriji,» teica Strautiņš.
Tostarp viņš minēja četrus iespējamus scenārijus: kad liela mēroga karadarbība nesākas, Krievijas armija nedodas pāri separātistu kontrolētās teritorijas robežām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paļaujas uz to, ka viņa mērķus palīdzēs sasniegt radītās nenoteiktības graujošā ietekme uz Ukrainas ekonomiku; Krievijas armija iekaro visu Doņeckas un Luganskas apgabalu teritoriju; Krievijas armija iekaro visu Doņeckas un Luganskas apgabalu teritoriju, kā arī veic atsevišķas desanta operācijas un/vai raķešu uzbrukumus citur Ukrainā, šīs vietas atstājot, kad sasniegti militāri politiskie mērķi — gāzta valdība, iznīcināti militāri objekti; Krievijas armija mēģina iekarot visu Ukrainu un sākas ilgstošs partizānu karš.
Pēc Strautiņa teiktā, pirmajā scenārijā Latvijas ekonomika netiktu daudz ietekmēta, tostarp līdz šim noteiktās sankcijas ir drīzāk brīdinošas, taču, iespējams, priekšstats, ka reģionā ir paaugstināta ģeopolitiska riska zona, negatīvi ietekmētu tūrismu un investīcijas. Savukārt pārējos scenārijos būtu sankciju eskalācija, bet ceturtajās scenārijā varētu parādīties arī bēgļu plūsmas.
«Viens no ietekmīgākajiem sankciju instrumentiem būtu pieejas ierobežošana starptautiskajai finanšu sistēmai. Šobrīd ASV ir noteikušas sankcijas pret dažām salīdzinoši nelielām Krievijas bankām, taču tiek apspriesta iespēja liegt pieeju ASV dolāru norēķiniem visai šīs valsts finanšu sistēmai. Līdzīgi varētu rīkoties Lielbritānija attiecībā pret mārciņu norēķiniem. Tāpat darba kārtībā ir iespējama atslēgšana no starpbanku norēķinu sistēmas SWIFT,» sacīja Strautiņš, uzsverot, ka šādiem lēmumiem jau varētu būt būtiska ietekme uz Latvijas ekonomiku.
Vienlaikus Strautiņš norādīja, ka nesagaida, ka kāds Latvijai aizliegs eksportēt uz Krieviju medikamentus vai elektrovilcienu dzinējus, tāpat nešķiet ticams vispārējs Krievijas importa embargo pret Eiropas Savienību. Taču, ja sankcijas pret finanšu sistēmu būs ļoti stingras, var rasties grūtības norēķinos. «Turklāt riski ir ne tikai eksportā, bet arī importā. Vispārzināma ir gāzes piegādes drošības problēma. Latvijas kokapstrādei bijušās PSRS valstis ir svarīgs izejvielu avots,» minēja «Luminor» ekonomists.
Viņš pauda, ka liela mēroga sankcijām būtu arī nozīmīga netieša ietekme uz Latvijas ekonomiku, caur negatīvo ietekmi uz galvenajiem tirdzniecības partneriem Eiropā.
«Ja man šādas nenoteiktības apstākļos tomēr būtu jādod padoms lēmumu pieņēmējiem, es ieteiktu rēķināties ar negatīvo ietekmi uz IKP aptuveni 1-1,5% līmenī, bet tas ir tikai minējums. Turklāt kopš gada sākuma ir bijuši arī notikumi ar labvēlīgu ietekmi uz ekonomiku, pirmkārt, precīzi noteikts epidemioloģisko ierobežojumu atcelšanas laiks. Iespējams, ka pozitīvā un negatīvā ietekme līdzsvarosies un IKP pieaugums šogad būs tuvs visu prognozētajiem apmēram 4%,» sacīja Strautiņš.
«Vai jebkādiem hipotētiskajiem IKP procentpunktiem vajadzētu kaut kā ietekmēt politikas veidošanu? Manuprāt, nē. Tiem nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, jo valsts drošības apsvērumi stāv pāri visam. IKP prognožu izmaiņas nerada nepieciešamību mainīt valsts budžetu. Lielas drošības krīzes gadījumā budžeta deficīts nav prioritāte, iespējas to finansēt joprojām ir praktiski neierobežotas. Savukārt privātajiem uzņēmumiem par procentu lielāks vai mazāks IKP pieaugums lēmumu pieņemšanā daudz nenozīmē, daudz svarīgāka ir notikumu specifiskā ietekme uz nozari un uzņēmumu. Ja uzņēmumam Krievija veido pusi apgrozījuma, viņu ļoti vāji mierinās ziņa, ka ekonomika kopumā turpinās augt,» uzsvēra Strautiņš.
Jau vēstīts, ka situācija Ukrainā ir saasinājusies pēc Putina pirmdienas, 21.februāra, lēmuma atzīt tā dēvēto Doņeckas un Luganskas «tautas republiku» neatkarību. Otrdien, 22.februārī, Krievijas Federācijas padome, pamatojoties uz Putina lūgumu, pilnvaroja viņu oficiālai karaspēka ievešanai astoņus gadus faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos.
Savukārt ASV prezidents Džo Baidens otrdien, 22.februārī, paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju «neatkarību» uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un «armijas banku».
ASV prezidents piebilda, ka gadījumā, ja Krievija turpinās eskalēt situāciju, sankcijas tiks pastiprinātas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.