Banku analītiķi: Negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku no ASV piemērotajiem muitas tarifiem varētu būt salīdzinoši maza

«SEB bankas» makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA minēja, ka vienošanos var uzskatīt par labu ASV sāktās tirdzniecības politikas kontekstā, kas pati par sevi ir haosu un nenoteiktību veicinoša. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka joprojām visas nianses nav zināmas, īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) rīcību, kas vērtējumu var koriģēt, tostarp ietekmi uz Latviju.

«No vienas puses pastāvēja risks par vēl augstākiem tarifiem. Taču jautājums ir, cik ilgi pastāvēs šī vienošanās? No otras puses ES ir piekāpusies, neizvēloties eskalāciju kā iespēju uz labākiem nosacījumiem. Viens aspekts ir pašreizējā drošības situācija, tādēļ nākas rīkot reveransus ASV prezidentam,» sacīja Gašpuitis.

Viņš arī pauda, ka Latvijas ekonomika noteikti nav ieguvēja, jo audzēt eksportu ASV tirgū kļūs sarežģītāk, un tarifus izjutīs arī eirozona. Taču notiks pielāgošanās, un negatīvā ietekme var izrādīties salīdzinoši maza. Tādēļ lielāks uzsvars un iespējas jāliek uz pakalpojumu eksportu.

Tajā pašā laikā Gašpuitis arī uzsvēra, ka paļauties uz pašreizējās vienošanās noturīgumu ir riskanti. «Visticamāk, ka ilgi nebūs jāgaida uz jauniem pavērsieniem,» viņš sacīja.

Savukārt «Luminor Bank» ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ka šī vienošanās ir liela Trampa politiska uzvara, kā arī atzīšanās no ES puses, būtībā atzīstot ASV politisko dominanci.

Viņš arī minēja, ka vienošanās ir asimetriska, jo Eiropas precēm ASV būs 15% tarifs, kamēr ASV preces Eiropā varēs ievest bez ierobežojumiem. Atsevišķas preču kategorijas no tiem tiks atbrīvotas, piemēram, lidmašīnas, medikamenti, alkoholiskie dzērieni. Savukārt tēraudam un alumīnijam būs 50% tarifs.

«EK arī ir apsolījusi noteikta apjoma enerģijas un ieroču pirkumus no ASV. Tas rada jautājumus, jo šos pirkumus veic un veiks valstis un uzņēmumi, nevis EK, vai būs iespējams panākt attiecīgu to rīcības koordināciju? Taču tā jau būs jauna diena, varbūt starplaikā kaut kas būs mainījies,» sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš minēja, ka nedomā, ka šo vienošanos var uzskatīt par ieguvumu ASV ekonomikai. ASV iedzīvotāji un uzņēmumi maksās vairāk par Eiropas precēm. Šis lēmums, iespējams, samazinās šīs valsts tirdzniecības deficītu, taču nedaudz, jo tā galvenais iemesls ir cits — milzīgais valsts budžeta deficīts, kas finansē tirdzniecības deficītu.

«Domāju, ka EK stratēģiju šajā gadījumā var raksturot šādi — šodien mūsu uzdevums ir izvairīties no vēl lielākas nestabilitātes ārējā tirdzniecībā, tēlaini sakot, palikt dzīviem. Izmantosim relatīvas stabilitātes periodu, lai kļūtu stiprāki gan ekonomiski, gan militāri un nākotnē jau paši noteiktu savu likteni. Vajag laiku pagātnē pieļauto kļūdu labošanai,» sacīja Strautiņš, piebilstot, ka līdz šim bijuši pārāk mazi ieguldījumi aizsardzībā, nepietiekamas rūpes par enerģētikas drošību un ir citi vājie punkti, kas padara Eiropu viegli ievainojamu.

Tāpat, pēc viņa minētā, nav šaubu, ka ES nostāju šajā gadījumā varēja ietekmēt arī tas, ka Eiropa ir atkarīga no ASV drošības jomā, pat, ja formāli šie jautājumi nav saistīti.

Strautiņš arī piebilda, ka Francijas bijušais vēstnieks ASV Žerārs Aro pirmdien savā «X» kontā raksta: «Lielākā daļa Eiropas valstu nevēlas mūsu kontinenta stratēģisko autonomiju. Viņi dzīvo kā eiroatlantiskās kopienas dalībnieki, tās ietvaros viņi bez grūtībām pieņem amerikāņu vadošo pozīciju. Tie ir vasaļi, kas ir apmierināti ar savu vasaļa statusu». Strautiņš norādīja, ka Aro lieliski pauž to politiķu pozīciju Francijā un citās valstīs, kas vēlas redzēt lielāku Eiropas patstāvību, kamēr Latvija un pārējās Baltijas valstis šobrīd šajā diskusijā ir pretējā pusē diezgan acīmredzamu iemeslu dēļ — tām visvairāk vajadzīgs ASV drošības atbalsts.

«Kā tas ietekmē Latviju? Pirmkārt caur tirdzniecības partnervalstīm. Šīs vienošanās ietekmi uz tām īsumā var raksturot šādi: «nelabvēlīga, bet ne tāda, kas pati par sevi var izraisīt krīzi»,» teica Strautiņš.

Viņš minēja, ka ietekmi uz Eiropu kopumā var saprast, domājot makroekonomiskās kategorijās — 15% importa tarifs šobrīd ir ASV «norma» tirdzniecībā ar pārējo pasauli. Tātad tas neapgrūtina konkurenci ar ASV importu no citām valstīm. Savukārt bez importa amerikāņi iztikt nevar, viņu ekonomika jau šobrīd darbojas uz savu ražošanu spēju robežas, ir pilna nodarbinātība un viegli paaugstināta inflācija. Ekspansīvas fiskālās politikas turpināšanās nozīmē to, ka ASV turpinās importēt vairāk nekā eksportē.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Liede aģentūrai LETA norādīja, ka ES un ASV vienošanās attiecībā uz muitas tarifiem nav precīzi izstrādāts tirdzniecības līgums, tā ir kā politiska vienošanās, kurai iespējamas atšķirīgas interpretācijas. Šīs vienošanās riski jau līdzīgi izpaužas ASV un Japānas panāktās tirdzniecības vienošanās rezultātā, kur radušās nesaskaņas investīciju jautājumā, gan par to apmēru, gan par to atdevi.

«Neskaitot nekonkrētumu, pozitīvā ziņa ir tā, ka šī vienošanās mazina nenoteiktību, kas pēdējos mēnešos ir bijusi īpaši augsta. Arī finanšu tirgi ir pozitīvi reaģējuši uz šo un Eiropas akciju tirgus sasniedzis četru mēnešu augstāko līmeni,» minēja Liede.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Mareks Mateušs atzīmēja, ka Latvijas Bankas jūnija prognozēs par Latvijas ekonomikas attīstību tika modelēts pesimistiskākais scenārijs ar 20% nominālo tarifu likmi ES precēm uz ASV un 8% atbildes efektīvo tarifu likmi ASV precēm uz ES, kas varētu samazināt Latvijas IKP vidējā termiņā par 0,5%. Savukārt jaunā vienošanās paredz 15% tarifu visām ES precēm uz ASV, izņemot dzelzi un alumīniju, tāpēc negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs maigāka par pesimistisko scenāriju.

«Vienošanās ietvaros, atbildes tarifi no ES puses ASV precēm nav paredzēti. Lai gan bāzes scenārijā tarifu likme bija 10%, tika iekļauti arī augstāki sektoriālie tarifi, piemēram, 25% auto, bet šī vienošanās paredz 15% tarifu griestus, neskaitot dzelzi un tēraudu. Līdz ar to pašreizējā situācija varētu būt tuva bāzes scenārijam,» norādīja Mateušs.

Tāpat viņš minēja, ka ir noteikta 0% tarifa likme tādām savstarpēji svarīgām grupām kā gaisa kuģi, noteiktas ķīmiskās vielas, pusvadītāju aprīkojums, dabas resursi un kritiski svarīgas izejvielas, kā arī atsevišķi lauksaimniecības produkti. Tomēr, ņemot vērā neskaidrību par precīzu produktu sarakstu, uz kuriem attieksies 0% tarifa likme, nav skaidrs, vai šis atbrīvojums attieksies arī uz Latvijai nozīmīgo koksnes produktu eksportu.

Mateušs piebilda, ka vienošanās paredz ES veikt investīcijas aptuveni 600 miljardu ASV dolāru apmērā un būtiski palielināt ASV enerģijas un militārā aprīkojuma iepirkumus, tostarp iegādājoties sašķidrināto dabasgāzi (LNG), naftu un kodoldegvielu, un ASV mākslīgā intelekta mikroshēmas, kas tiks izmantotas ES lielražošanas rūpnīcās.

LETA jau vēstīja, ka Tramps un Leiena svētdienas, 27.jūlija, vakarā pēc sarunām Skotijā paziņoja, ka panākuši vienošanos par muitas tarifiem.

«Mēs esam panākuši vienošanos. Es domāju, ka tā ir laba vienošanās visiem,» sacīja Tramps žurnālistiem savā golfa kūrortā Tērnberijā, kur viņš uzņēma Leienu. «Tā ir laba vienošanās. Tā dos stabilitāti, tā dos paredzamību. Tas ir ļoti svarīgi mūsu uzņēmumiem Atlantijas okeāna abos krastos,» teica Leiena.

Pēc Trampa sacītā, vienošanās paredz, ka ES eksportam uz ASV tiks noteikts 15% muitas tarifs. Pašlaik ir spēkā 4,8% pamattarifs un aprīlī noteiktais 10% pagaidu papildtarifs, līdz ar to vienošanās faktiski saglabās pašreizējo tarifu līmeni. Tomēr Tramps bija draudējis noteikt 30% tarifu, ja līdz 1.augustam netiktu panākta tirdzniecības vienošanās.

Tarifs 15% apmērā tiks noteikts arī automobiļu eksportam uz ASV. Pašlaik automobiļu eksportam no ES ir spēkā 25% tarifs. Tomēr paliks spēkā 50% tarifs tērauda un alumīnija eksportam uz ASV.

Šī vienošanās neattiecas uz farmācijas rūpniecības produkciju. Tramps ir iecerējis ārvalstu farmācijas uzņēmumiem dot laiku ražošanas pārcelšanai uz ASV, bet pēc tam noteikt farmācijas produktiem ļoti augstu ievedmuitu, kas varētu sasniegt 200%.

Leiena teica, ka virkne stratēģisko preču tiks abpusēji atbrīvotas no muitas tarifiem. To vidū ir lidmašīnas, atsevišķas ķimikālijas, ar pusvadītājiem saistītais aprīkojums, atsevišķas lauksaimniecības preces un kritiski svarīgie izejmateriāli.

ES apņēmusies investēt ASV papildu 600 miljardus ASV dolāru, kā arī turpmākajos trijos gados iegādāties no ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru.

Vienošanās vēl jāapstiprina ES dalībvalstīm.

Līdz svētdienai, 27.jūlijam, piecas valstis bija panākušas tirdzniecības vienošanās ar Trampa administrāciju. Tās ir Lielbritānija, Vjetnama, Indonēzija, Filipīnas un Japāna.