Baltijas valstis veiksmīgi pieslēdzas Eiropas vienotajam energotīklam

Tehnisko pārslēgšanos veica Baltijas elektrosistēmas operatori — Latvijas AS «Augstsprieguma tīkls» (AST), Lietuvas «Litgrid» un Igaunijas «Elering».

Kā aģentūru LETA informēja AST, Igaunija, Latvija un Lietuva sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu 9.februārī plkst.14.05.

«Šis ir nozīmīgs vēsturisks solis Baltijas valstīm un visai Eiropai, stiprinot reģiona enerģētisko noturību un neatkarību. Sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm ciešā sadarbībā ar citām kontinentālās Eiropas valstīm pārvaldīt savus elektroenerģijas tīklus, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences kontroli, tādējādi būtiski uzlabojot reģionālo enerģētisko drošību,» uzsvērts uzņēmuma paziņojumā.

Iepriekš Baltijas valstis paļāvās uz Krievijas sistēmu frekvences pārvaldību, bet tagad tās ir pievienojušās Eiropas tīklam, kas apvieno vairāk nekā 400 miljonu patērētāju. Visas starpsavienojuma līnijas ar Krieviju un Baltkrieviju ir neatgriezeniski atslēgtas, izceļ AST.

Sinhronizācijas projekta ietvaros Polijas pārvades sistēmas operators PSE apliecinājis sevi kā spēcīgu sadarbības partneri, kurš nodrošinājis ne vien sekmīgu koordināciju un projektu vadību, bet arī kalpojis kā pieslēguma punkts ar Eiropas energotīklu, uzsver AST. Lai panāktu šo rezultātu, veiktas ievērojamas investīcijas infrastruktūras attīstībā un tās stiprināšanā Baltijas valstīs un Polijā.

Sinhronizācijas projektam nozīmīgs bijis Eiropas Savienības un Eiropas elektroenerģijas pārvades sistēmu operatoru asociācijas atbalsts. Viņu ieguldījums bija tehnisko vadlīniju nodrošināšanā, operatīvās un juridiskās ekspertīzes sniegšanā. Sinhronizācijas projekts tika īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvija, Igaunija un Lietuva tagad ir daļa no Eiropas elektroenerģijas sistēmas. «Vēl viens svarīgs solis mūsu neatkarības palielināšanai. Paldies visiem, kas smagi strādāja, lai šī diena notiktu,» rakstīja amatpersona.

Savukārt Baltijas valstu, Polijas līderu un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Ursulas fon der Leienas preses konferencē Latvijas Valsts prezidents sacīja, ka paveikto varētu paveikto varētu raksturot īsi — «mēs to izdarījām», pāršķirot jaunu nodaļu savā vēsturē. Viņš uzsvēra, ka tas ir komandas darba sasniegums, bet Eiropai priekšā ir jauni darbi un izaicinājumi, tostarp ir jāsaprot, ka jāpalielina aizsardzībai atvēlētie līdzekļi.

Rinkēvičs izteica cerību, ka pienāks diena, kad arī Ukraina būs daļa no Eiropas ģimenes un karš būs beidzies, taču tā sasniegšanai jāpārvar virkne izaicinājumu.

Arī Nausēda preses konferencē atzīmēja, ka Baltijas valstis ir ieguvušas pilnīgu enerģētisko neatkarību. Taču priekšā esot jaunu projektu attīstība, izmantojot atjaunojamos resursus.

Brīvības nozīmi un atbalstu Ukrainai savā uzrunā uzsvēra arī fon der Leiena, kura ir pārliecināta, ka pieslēgšanās Eiropas energotīklam atbrīvos Baltijas valstis no draudiem un šantāžas, jo elektrolīnijas, kas savienoja Baltijas valstis ar naidīgiem kaimiņiem, kļūs par pagātni.

Nepieciešamību palielināt izdevumus aizsardzībai un turpināt piemērot sankcijas Krievijai, kamēr tā nekompensēs Ukrainai nodarītos zaudējumus, preses konferencē uzsvēra Igaunijas prezidents Alars Kariss.

Kolēģus ar pievienošanos Eiropas energotīklam sveica arī Polijas prezidents Andžejs Duda, uzsverot, ka Polija šodien ir kā tilts starp Baltijas valstīm un pārējo Eiropu.

Jau citā preses konferencē Eiropas Savienības (ES) enerģētikas un mājokļu komisārs Dans Jergensens uzsvēra, ka nav šaubu, ka enerģētikas politika ir cieši saistīta ar drošību. Norises Ukrainā skaidri rāda, ka mums ir jābūt pilnībā neatkarīgiem no Krievijas, atslēgšanos no Krievijas elektrotīkla pamatoja komisārs.

ES aizsardzības un kosmosa komisārs Andrjus Kubiļus piebilda, ka Baltijas valstis tagad ir ieguvušas pilnīgu energoneatkarību, bet jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu enerģētikas kritiskās infrastruktūras drošību, kur tiek cerēts arī uz lielāku Eiropas ieguldījumu, par ko vēl priekšā diskusijas.

«Šī ir ļoti nozīmīga diena Latvijas energodrošībai un neatkarībai. Mēs kopā ar Igauniju un Lietuvu esam veiksmīgi pievienojušies Eiropas energotīklam. Tas ir vēsturisks brīdis — esam neatgriezeniski atvienojušies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas. (…) Nākamie soļi būs saistīti ar sistēmas modernizāciju, atjaunojamās enerģijas izmantošanas paplašināšanu un reģiona drošības stiprināšanu,» pauda Latvijas Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Arī klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) uzsvēra, ka šī ir nozīmīga diena Latvijas energodrošībai un energoneatkarībai: «Sasniegtais rezultāts apliecina mūsu spēju veiksmīgi īstenot vērienīgu energodrošības projektu ne vien Latvijas līmenī, bet visā Baltijā vienoti. Man ir gandarījums par veiksmīgi noritējušo procesu, kur liels nopelns ir Baltijas valstu operatoriem, īpaša pateicība ir AST par ieguldīto darbu 15 gadu garumā. Pateicamies visām iesaistītajām institūcijām, sadarbības partneriem par profesionālo darbu, pastiprināti uzraugot, lai sinhronizācijas process šajā nedēļas nogalē noritētu raiti un bez aizķeršanās. Baltijas valstis ir gatavas kopīgi turpināt strādāt, lai kāpinātu ražošanas jaudu pieejamību reģionā.»

Savukārt AST valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis atzīmēja, ka līdz ar šo soli Baltijas valstis ir kļuvušas energoneatkarīgas un pilnībā pārrāvušas vēsturiskās enerģētikas saites ar Krieviju. «Līdzīgi kā Latvijas iestāšanās NATO un Eiropas Savienībā, pievienošanās Eiropas sinhronajai zonai ir vēl viens loģisks un nepieciešams solis mūsu valsts un visas Baltijas tālākai integrācijai ar Eiropu un rietumu demokrātijām.»

Irklis atgādināja, ka pēdējo gadu laikā kopā ar Lietuvas un Igaunijas operatoriem un ar ievērojamu Eiropas Savienības finansējumu AST Latvijā atjaunoja un pārbūvēja vairāk nekā 500 kilometru augstsprieguma līniju, uzstādīja sinhronos kompensatorus un lieljaudas bateriju sistēmas. Šobrīd darbu sācis arī Baltijas jaudas balansēšanas tirgus, kas ļaus nodrošināt konkurētspējīgas balansēšanas izmaksas, kā arī iespēju Latvijas uzņēmumiem piedalīties šajā starptautiskajā tirgū.

Līdz šim Baltijas tīklā Latvijai ar Krieviju bija viens elektrotīkla savienojums, Igaunijai — trīs savienojumi, bet Lietuvai bija trīs savienojumi ar Baltkrieviju un divi ar Krieviju Karalaučos.

Sestdien Baltijas valstis atslēdzās no Krievijas tīkla, un diennakti Baltijas valstis strādāja izolētā elektroenerģijas sistēmā un veica elektroenerģijas pārvades sistēmas izolētas darbības testus. Savukārt šodien caur Lietuvas-Polijas savienojumu Baltijas valstis pieslēdzās kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam.

Valsts policija vēstīja, ka pārslēgšanās procesā strādājusi pastiprinātā režīmā, pieskatot Latvijas energoinfrastruktūras objektus. Valsts policija šajā nedēļas nogalē nav novērojusi mērķtiecīgas kaitnieciskas darbības.

Pārslēgšanās procesā energoapgādes problēmas netika novērotas. Tādu nebija nedz sestdien pēc atslēgšanās no Krievijas elektrības tīkla, nedz svētdienas pēcpusdienā tūlīt pēc sinhronizācijas ar Eiropas elektrotīklu. AS «Sadales tīkli» elektrības atslēgumu karte šajās dienās uzrādīja ap desmit elektrības atslēgumus visā valstī, kas vērtējams kā nebūtisks atslēgumu skaits.

Arī enerģētikas ministrs Melnis izcēla, ka pārslēgšanās process veikts ļoti kvalitatīvi, un nav piepildījies neviens no spekulatīvajiem un apokaliptiskajiem scenārijiem. Politiķis cer, ka tam vajadzētu vairot drošību sabiedrībā.

Pirms izmaiņām, iespējams, Krievijas informācijas operāciju ietekmē, daļā sabiedrības izplatījās vēstījumi un pieļāvumi, ka pārslēgšanas procesā varot rasties elektrības apgādes pārrāvumi. Atbildīgās personas aicināja sabiedrību rūpīgi vērtēt informāciju un nepakļauties provokācijām, tomēr, piemēram, četras slimnīcas izvēlējās pārslēgties uz saviem ģeneratoriem, bet dažās Latgales pašvaldībās tika domāts par luksoforu atslēgšanu.

Sinhronizācijas projektu Baltijas valstis sāka realizēt 2009.gadā, sākotnēji paredzot sinhronizāciju 2026.gada sākumā, tomēr, ņemot vērā, ka kopš 2022.gada Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieauguši riski arī Baltijas energosistēmai, Baltijas valstis, Polija un Eiropas Komisija vienojās pievienošanos veikt jau 2025.gada februārī.

Baltijas valstu politiķi un elektrosistēmu operatori uzsver, ka atslēgšanās no Krievijas un pieslēgšanās Eiropas vienotajam elektrotīklam sniedz būtisku ieguldījumu valstu energodrošībā, atņemot Krievija potenciālu manipulācijas instrumentu.