Baltijas valstis pēc dronu incidentiem uzsver vajadzību pēc lielāka finansējuma ES un NATO ārējās robežas stiprināšanai

Viņi norāda, ka nesenie incidenti, ko veicinājis Krievijas sāktais karš Ukrainā, apliecina vajadzību turpināt stiprināt daudzslāņainu pretgaisa aizsardzību. Šonedēļ vairāki ārvalstu bezpilota lidaparāti šķērsojuši NATO gaisa telpu Baltijas valstīs un skāruši to teritoriju. Kā uzsver ministri, incidentos neviens civiliedzīvotājs nav cietis, bet infrastruktūrai nodarītie bojājumi bijuši minimāli.

Baltijas valstu aizsardzības ministri pauž atzinību sabiedroto profesionalitātei NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, vienlaikus uzsverot, ka ar līdzšinējiem pasākumiem nepietiek. Viņu vērtējumā alianses centieni stiprināt pretgaisa aizsardzību, tostarp pretdarbību droniem, ir jāpaātrina, bet NATO lidaparātu un pretgaisa aizsardzības sistēmu klātbūtne Baltijas valstīs ir ne vien jāsaglabā, bet arī jāpastiprina.

Paziņojumā uzsvērts, ka sabiedrotajiem steidzami jāstiprina spējas, kas nepieciešamas efektīvai dronu identificēšanai un pārtveršanai, lai novērstu visa veida apdraudējumu gaisā, tostarp bezpilota lidaparātu pārkāpumus.

Vienlaikus Baltijas valstis akcentē nepieciešamību pēc lielāka un ilgtermiņā iezīmēta Eiropas Savienības aizsardzības finansējuma, īpaši bloka austrumu robežas stiprināšanai. Ministri norāda, ka šie incidenti apliecina Baltijas valstu pieteikuma nozīmīgumu Eiropas kopējo interešu aizsardzības projektu finansējumam, tostarp tādām iniciatīvām kā «Eastern Flank Watch» un Eiropas dronu un pretdronu spēju projekti.

Ministri arī norāda, ka Baltijas valstis jau šobrīd aizsardzībā iegulda vismaz 5% no iekšzemes kopprodukta, par prioritātēm nosakot pretgaisa aizsardzības spējas, dronu un pretdronu sistēmas, kā arī akustisko sensoru attīstību.

Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Lietuvas premjerministre Inga Ruginiene apstiprināja, ka nokritušais un eksplodējušais lidaparāts bija Ukrainas drons, kas bija paredzēts mērķim Krievijā.

Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinis, ka arī Latvijas gaisa telpā ielidojušais un detonējušais bezpilota lidaparāts bijis Ukrainas drons, kas, acīmredzot, bijis daļa no koordinētas Ukrainas operācijas pret Krievijas objektiem.

Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.