Atbalstu Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem varētu piemērot arī 2021.gadā

Ceturtdien finanšu ministrs Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un darba ņēmēju atbalstam tika skatīti nozaru ministriju iesniegtie priekšlikumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma normu uzlabošanai. Ministrijas iesniedza priekšlikumus likumā paredzētajiem īpašajiem atbalsta mehānismiem un izdevumiem, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Viens no priekšlikumiem paredz par pusgadu pagarināt termiņu, kurā uzņēmumi var pieteikties uz nodokļu samaksa termiņa pagarinājumu. Spēkā esošajā regulējumā šāda iespēja ir paredzēta līdz šā gada beigām, bet ar izmaiņām likumā šāda iespēja varētu būt līdz 2021.gada 30.jūnijam.

Tāpat rosināts par pusgadu — līdz nākamā gada 30.jūnijam — pagarināt iespēju valsts un pašvaldību iestādēm atbrīvot no nomas maksas komersantus un citus saimnieciskās darbības veicējus, biedrības un nodibinājumus.

Piedāvāts arī pagarināt iespēju darba devējiem elastīgāk piemērot Darba likumu, darbiniekam dīkstāves laikā maksājot 70% no algas, nevis 100%. Patlaban spēkā esošā redakcija atkāpi pieļauj līdz šā gada beigām, tomēr tiks diskutēts, vai šī atkāpe būtu piemērojama līdz nākamā gada 30.jūnijam.

Tiek arī piedāvāts veikt grozījumus likumā, pagarinot termiņu, kurā valsts aizdevuma saņēmējam ir iespējams atlikt plānotos pamatsummas maksājumus. Priekšlikums paredz sniegt iespēju valsts aizdevuma saņēmējiem arī 2021.gadā plānoto aizdevuma pamatsummas maksājumu atlikt uz laiku līdz trim gadiem.

Līdz nākamā gada 30.jūnijam varētu pagarināt iespēju pārcelt fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas plānā ietvertos maksājumus kreditoriem, vienlaikus pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu, lai nodrošinātu, ka parādnieka iespējas saņemt otro iespēju nav apdraudētas esošās situācijas dēļ.

Līdz 2021.gada 30.jūnijam rosināts pagarināt likumā ietverto iespēju noteikt garāku tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna darbības termiņu, lai ne tikai veicinātu tiesiskās aizsardzības procesu piemērošanu, bet arī nodrošinātu komersantiem plašākas iespējas pārvarēt esošās finanšu grūtības.

Tāpat piedāvāts diskutēt par iespēju arī 2021.gadā dot tiesības pašvaldībām noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus. Vēl arī plānotas diskusijas par nepieciešamību paredzēt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs šī nodokļa avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma par 2021.taksācijas gadu varēs veikt labprātīgi.

Ja saistībā ar Covid-19 izplatību valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pašvaldības kontrolētas kapitālsabiedrības apgrozījums būs samazinājies vairāk nekā par 50% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu, pašvaldības arī turpmāk varētu būt tiesīgas saņemt valsts budžeta aizdevumu kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai, lai nodrošinātu finanšu resursus kapitālsabiedrības uzturēšanas izdevumiem.

Rosināts arī par gadu jeb līdz 2021.gada 31.decembrim pagarināt tiesības biedrības vai kooperatīvās sabiedrības biedram piedalīties un balsot biedru kopsapulcē attālināti.

Tāpat rosināts likumu papildināt ar punktu, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus, kādos tiek piešķirts dīkstāves atbalsts un atbalsts algu subsīdijai ārkārtējās situācijas apstākļos.

Par minētajiem priekšlikumiem vēl būs jālemj Ministru kabinetam, bet gala lēmumu pieņems Saeima.