Atbalsta vienotu valsts apmaksātu veselības aprūpi tikai Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem

Šobrīd likumā ietvertais veselības aprūpes finansēšanas modelis teorētiski paredz divu tā saucamo veselības aprūpes pakalpojumu «grozu» principu — veselības aprūpes minimumu («pamata grozu»), kas tiktu nodrošināts visiem Latvijas iedzīvotājiem, un valsts obligāto veselības apdrošināšanu («pilno grozu»), kas tiktu nodrošināts personām, kuras veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vispārējā režīmā un personām, kuras ir sociāli mazāk aizsargātas (bērni, pensionāri, bezdarbnieki u.c.), savukārt pārējiem paredzot iespēju valsts obligātajai veselības apdrošināšanai pievienoties brīvprātīgi. Viens no šāda dalījuma mērķiem bija cīnīties pret dažādām «nodokļu optimizācijām».

Praksē dalītais veselības aprūpes finansēšanas modelis no likuma pieņemšanas brīža līdz šim nav ticis īstenots, jo politiskie spēki par reformas iedzīvināšanu tomēr nav spējuši panākt vienprātību. Jaunie grozījumi līdz ar to paredz pilnībā izslēgt no likuma normas par valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu un par veselības apdrošināšanas brīvprātīgajām iemaksām.

Tā vietā likums paredzēs tikai vienu vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visiem iedzīvotājiem, papildus gan šķirojot, vai cilvēks tiešām dzīvo Latvijā vai ārpus valsts.

Saeimā par likumu atbildīgā Sociālo un darba lietu komisija rosināja likumprojektam noteikt steidzamību, taču parlaments ar vienas balss pārvaru šo priekšlikumu noraidīja. Šajā jautājumā atšķirīgi viedokļi balsojumā bija gan koalīcijas, gan opozīcijas vidū.

No pašreizējās koalīcijas pārstāvjiem steidzamību atbalstīja «Attīstībai/Par» un «Konservatīvo» deputāti, savukārt pret steidzamību balsoja «Jaunās vienotības» un Nacionālās apvienības parlamentārieši. Balsojumā netieši iezīmējās nākamās, 14.Saeimas, iespējamā topošās koalīcijas kodola sadarbība, jo kopā ar JV un NA deputātiem pret steidzamību šodien balsoja arī «Apvienotā saraksta» pārstāvji, kuri pašreizējā Saeimā ievēlēti no citiem sarakstiem.

Iepriekš komisijas sēdē JV politiķe Karina Ploka vērsa uzmanību, ka likumprojektā paredzētajam deklarēšanās faktam nav tieša sasaiste ar nodokļu nomaksu un ka piedāvātajām izmaiņām varētu būt fiskāla ietekme, jo paplašinātu veselības pakalpojumu saņēmēju loku.

«Plānotās likuma izmaiņas ir loģisks solis, lai nodrošinātu un paātrinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem cilvēkiem, kuri ir deklarēti Latvijā, proti, tiem, kuri šeit patiešām dzīvo un strādā,» piebilda Sociālo lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka personas, kuras faktiski dzīvo vai strādā citā valstī, šobrīd var saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts veselības apdrošināšanas ietvaros Latvijā, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

Jau pašlaik likums paredz, ka ikvienam ir tiesības saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību, un minētais princips tiks saglabāts, uzsvērts anotācijā.