Viņš uzskata, ka tagad NATO spējas ir stipri lielākas — ir ne tikai pieaugusi nepieciešamība aizsargāt Baltijas valstis, bet arī alianses spēja to paveikt. Viņaprāt, Krievijas mēģinājums salauzt NATO ar kādu uzbrukumu caur Baltijas valstīm varētu izdoties tikai tad, ja uz to nekādi netiktu reaģēts.
«Tādas lietas kā Baltijas aizsardzības līnijas izveide un austrumu aizsardzības flangs novērš bažas par uzbrukumu, par kuru gadu desmitiem ir uztraukusies Latvija un Baltija,» norādīja eksperts.
Tā kā Baltijas valstis no stratēģiskā skatupunkta vienmēr bija apdraudētas ierobežotās spējas sevi aizsargāt dēļ, ilgus gadus arī diskutēts par to, cik ātri NATO un Rietumu sabiedrotie spētu ierasties šeit, lai tās aizstāvētu.
«Cik ilgs laiks būtu vajadzīgs krieviem, lai pēkšņi veiktu uzbrukumu? Arī krievu tanki neprot lidot,» sacīja eksperts, uzsverot, ka Latvijai un citām NATO valstīm tagad ir pieejami šķēršļi, kuru agrāk nebija. «Tādi paši šķēršļi kā tie, kuru dēļ 2023. gadā cieta neveiksmi Ukrainas pretuzbrukums, jo ukraiņi pat ar modernu tehniku, ar amerikāņu tankiem un visu pārējo nespēja tikt cauri aizsardzības līnijai, ko Krievija bija uzbūvējusi Ukrainā,» uzsvēra militārās loģistikas eksperts.
Viņš akcentēja, ka Baltijas valstu aizsardzību ļoti stiprināja Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei. Zviedrijas militārais komplekss būvē lidmašīnas, zemūdenes un kuģus. Tas pats attiecas arī uz Somiju, kurai ir augstas spējas un liels armijas skaitliskais un rezervju sastāvs. «Pēc šo divu valstu pievienošanās jebkādas plaisas tagad ir iespējams aizvērt krietni ātrāk,» izteicās Smits.
Viņam nepatiktu uz Latvijas robežas redzēt mīnu laukus vai kaut ko tamlīdzīgu, tomēr eksperts pats bija ieteicis par to domāt jau pirms 10 gadiem.
«Esmu kaujas inženieris. Es būvēju un pārvaru mīnu laukus, sarežģītus šķēršļus. Ja jums ir šķēršļi, tad Krievijai būtu ļoti grūti tiem tikt cauri,» viņš uzsvēra.
Smits norādīja, ka tagad dinamika ir mainījusies, jo jūras ceļi ir atvērti NATO, kaut agrāk pats domājis, ka Krievija tos spējusi noslēgt.
«Neitralizējot spēkus Kaļiņingradā, Rietumu spēki tagad Baltijā spēj darīt visu, ko vien vēlas. Zviedrijai ir zemūdenes. Tās neitralizē Krievijas zemūdenes, jo nevienam citam reģionā nebija zemūdeņu, kas kaut ko spētu paveikt. Ja es dzīvotu šeit, es justos daudz drošāk, zinot, ka alianse tagad ir lielāka, spēcīgāka un vienotāka,» uzsvēra Smits.
Viņš piekrīt, ka kara dinamiku ir izmainījuši bezpilota lidaparāti, kas apdraud arī Baltiju. Tomēr iebrukuma spēku iekļūšanu viņš vērtē kā mazāk ticamu, ņemot vērā visu to, ko dara NATO, Latvijas bruņotie spēki, kā arī Kanāda un daudznacionālā aizsardzības divīzija.
«Visas šīs lietas ir padarījušas Baltiju drošāku,» uzsvēra eksperts.
Kopumā Rietumiem aizvien pietrūkst rūpniecisko aizsardzības spēju un kapacitātes, līdz ar to ir jāatrod veids, kā stimulēt uzņēmumus iesaistīties. Kā vēl vienu no spējām, kas ir jāuzlabo, Smits minēja bezpilota lidaparātu karadarbību — gan ASV, gan Rietumiem un NATO kopumā ir jāmācās taktika, tehnika un procedūras, analizējot to, kas pašlaik notiek Ukrainā. Tāpat jāattīsta arī elektroniskā karadarbība, elektromagnētiskais spektrs, ko, pēc Smita domām, izprot pārāk maz cilvēku, lai gan tas būtu labāk jāizprot arī vidusmēra karavīram.
«Ukrainas karš ir licis mums daudz labāk apzināties, kas mums ir jāprot darīt, tagad ir vienkārši jāpilnveido prakse,» norādīja pieredzējušais militārās loģistikas eksperts.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.