Ašeradens: Valsts parādu nedrīkst palielināt virs 55% no IKP

Ministrs deputātus informēja, ka pagājušā gada nogalē valsts parāds sasniedzis 19 miljardus eiro jeb 47% no IKP. Saskaņā ar šī brīža Finanšu ministrijas prognozēm nākamajos trīs gados valsts parāds pieaugs līdz 53% no IKP.

«Šīs ir satraucošas ziņas,» teica Ašeradens.

Finanšu ministrs norādīja, ka vienlaikus valstī jānodrošina aizsardzības vajadzības un ekonomikas izaugsme. Pēc Ašeradena teiktā, valsts parāds jāuztur 50% līmenī no IKP, jo papildus valsts uztur likviditātes rezervi 3-4% apmērā no IKP, lai nodrošinātu neatliekamās vajadzības.

Lai pārvarētu nākamo neplānoto krīzes periodu, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteikto parādu līmeni zem 60% no IKP, Latvijai pašlaik valsts parāds ir jāuztur 50% robežās.

«Tādēļ mums ir jāvienojas par maksimāli pieļaujamo parāda mērķa rādītāju, jānosaka, ka fiskālā politika ir jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no IKP. Tas nozīmē, ka iespējas palielināt izdevumus pie mērenas izaugsmes bez papildu pasākumiem ir ļoti ierobežotas,» teica finanšu ministrs.

Ašeradens prognozēja, ka nākamgad ar augstu varbūtību valsts parāds tiks noturēts zem 55% no IKP. Vienlaikus ministrs brīdināja, ka beigušies laiki, kad nozarēm tiek piešķirti papildu resursi. Turpmāk tie tiks piešķirti tikai tad, ja atradīsies papildu ieņēmumu avoti.

Tāpat Ašeradens uzsvēra, ka esošajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad pieaug Krievijas agresija un šī valsts pilnībā pārgājusi uz kara ekonomiku, Latvijai aizsardzības izdevumi jānodrošina vismaz 5% apmērā no IKP. Ašeradens minēja, ka Igaunijas aizsardzības izdevumi sasniegs 5,4% no IKP, bet Lietuvas — 5,6% no IKP.

Ministrs skaidroja, ka lielā mērā aizsardzības izdevumu palielināšana tiks finansēta, izmantojot valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, taču tas būs iespējams tikai līdz 2028.gadam. Tāpat aizsardzības izdevumu finansēšanai būtu nepieciešama lielo valsts kapitālsabiedrību vismaz 10% akciju kotēšana biržā, kas dotu papildu līdzekļus, teica Ašeradens.

Vienlaikus budžeta deficīts līdz 2029.gadam jāsamazina līdz 1,5% no IKP, tādēļ nākamajos trīs gados būs jāveic nozīmīga publisko izdevumu samazināšana un efektivizācija, atzina finanšu ministrs.

Ašeradens pauda, ka nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro, tāpēc būs jāveic valsts pārvaldes sašaurināšana, jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas valsts iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno arī kādas ministrijas.

Ašeradens informēja, ka nodokļu ieņēmumi pirmajā ceturksnī par 54 miljoniem eiro pārsniedza prognozētos, vienlaikus atzīstot, ka šogad kopumā nodokļu ieņēmumu izpilde tomēr varētu būt tikai 99% no prognozētā.

Tomēr pagaidām Finanšu ministrija šim gadam prognozē IKP pieaugumu par 1,2%, to pārsvarā balstot uz iekšzemes patēriņa atjaunošanos. Kopumā līdz 2029.gadam tiek prognozēta ekonomikas stabilizācija ar mērenu izaugsmi.

Jau ziņots, ka Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā teikts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no IKP, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots.

Ziņojumā minēts, ka FM turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs MK priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.

Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026.gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027.gadā — 3,2% no IKP, 2028.gadā — 2,8% no IKP un 2029.gadā — 2,3% no IKP.

FM ziņojumā norāda, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.

Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva — 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.

Paturot prātā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM ziņojumā secina, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.