Ministrs uzsvēra, ka šā gada valsts budžeta deficīta jautājums ir ļoti svarīgs, jo Eiropas Komisija (EK) eirozonas finanšu pārvaldībai ir ieviesusi jaunu mehānismu, kas turpmāk ne tikai koncentrēsies uz deficīta jautājumu, bet arī noteiks valstīm jaunu pārvaldes mehānismu — tiks noteiktas tiesības valstīm palielināt vai samazināt izmaksas nākamos četrus gadus.
«Ja deficīts pārsniegs 3%, mēs varam nonākt situācijā, kad mums nākamos četrus gadus nāksies samazināt izmaksas — tā būs tā saucamā deficīta samazināšanas procedūra. Tāpēc es ļoti nopietni pret šo izturos,» teica Ašeradens, piebilstot, ka budžeta deficītu šogad būtu jānotur 2,8-2,9% apmērā no IKP.
Tostarp Ašeradens atzīmēja, ka šobrīd situācija tiek ļoti uzmanīgi monitorēta, jo ekonomikas izaugsmes prognozes tiek samazinātas, kā arī sarūk inflācija. «Šobrīd esmu ļoti piesardzīgs par to, vai valsts nodokļu ieņēmumi izpildīsies tādā apmērā, kā plānots,» sacīja finanšu ministrs.
Ašeradens arī norādīja, ka darbaspēka nodokļi šā gada pirmajos mēnešos pildās ļoti labi, taču pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi neizskatās tik labi.
Jau vēstīts, ka 2024.gadā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilnu 14,5 miljardu eiro apmērā, izdevumi — nedaudz virs 16,2 miljardiem eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no IKP.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.