Ašeradens: Neizveidojot budžetu tagad, pavasarī draud daudz nopietnāki izdevumu samazinājumi

Ministrs uzsvēra, ka šādā gadījumā pavasarī būtu jau pavisam citas makroekonomiskās prognozes un citas izmaksas. 

Ašeradens skaidroja, ka budžeta veidošanā tiek ņemts vērā jaunais Eiropas ekonomiskās pārvaldības mehānisms, kas nosaka, ka budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet izmaksu pieaugums — 2,6% no IKP. 

Finanšu ministrs pauda, ka patlaban Latvijai varētu būt izdevies izvairīties no šo robežvērtību pārkāpšanas un budžeta deficīts būs 2,7-2,8% no IKP. Ja tas nebūtu noticis, nākamgad valdībai izdevumi būtu jāmazina par 125 miljoniem eiro, 2026.gadā — par 450 miljoniem eiro, kā arī pieaugošs samazinājums jāveic vēl arī 2027. un 2028.gadā. 

Ašeradens skaidroja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar pretinflācijas pasākumiem ir noslāpējusi ne tikai pieprasījumu un inflāciju, bet arī ekonomiku, un optimistiskākās prognozes liecina, ka izaugsme Eiropā varētu atsākties ne ātrāk par 2026.gadu. 

Finanšu ministrs skaidroja, ka Igaunija jau tagad radikāli ar nodokļu palīdzību veic izdevumu samazināšanu par vienu miljardu eiro četros gados jeb 250 miljoniem eiro ik gadu. Tādējādi Igaunijas ekonomika nonākusi stagflācijā, kad ekonomika neaug, bet inflācija pieaug. Ašeradens uzsvēra, ka tā ir visgrūtāk pārvaramā ekonomiskā situācija. 

Ministrs norādīja, ka Latvija ir izvairījusies no ekonomikas samazināšanas un recesijā neieslīd. Budžeta deficīta noturēšana, Eiropas Savienības (ES) fondi un nodokļu izmaiņas nākamgad došot papildu stimulu patēriņam un veicinās IKP izaugsmi, pauda Ašeradens. 

Tāpat finanšu ministrs vērsa NTSP uzmanību uz budžetu ietekmējošajiem faktoriem — augstu procentlikmju saglabāšanos ilgāk nekā prognozēts, nepieciešamību ik gadu palielināt aizsardzības izdevumus, kavēšanos ar ES fondu investīcijām, lēnāku izaugsmi Latvijas partnervalstīs. 

Jau vēstīts, ka NTSP sēdē pirmdien skatīja aktuālos jautājumus par nākamā gada valsts budžetu.

Valsts budžeta veidošanai izvirzīti vairāki nosacījumi — nodrošināta fiskālā ilgtspēja budžeta plānošanā, rasts finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem, kā arī pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekmi.

Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem.

Kopumā plānots finansēt prioritātes 2025.gadam 474,4 miljonu eiro apmērā, 2026.gadam 475,2 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam 487,8 miljonu apmērā un 2028.gadam 428,9 miljonu eiro apmērā. Valsts drošības prioritātēm novirzīti 60% no kopējā 2025.gada prioritāro pasākumu finansējuma.

Pašvaldībām ik gadu tiek prognozēts budžeta ieņēmumu pieaugums, tostarp 2025.gadam paredzēts pieaugums par 234,8 miljoniem eiro jeb 10,5%, salīdzinot ar 2024.gada plānu. Saistībā ar nodokļu politikas izmaiņām atbilstoši valdībā pieņemtajiem lēmumiem pašvaldībām tiek piedāvāts pilnā apmērā kompensēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu izmaiņas, paredzot papildu valsts budžeta dotāciju pašvaldībām autonomo funkciju veikšanai.

NTSP izskatīja arī makroekonomisko rādītāju prognozes, budžeta sagatavošanas, kā arī budžeta bilances jautājumus.

Jūnijā apstiprinātās makroekonomisko rādītāju prognozes paredz, ka Latvijas IKP salīdzināmās cenās 2024.gadā pieaugs par 1,4% un 2025.gadā — par 2,9%, savukārt patēriņa cenu pieaugums 2024.gadā būs 1,2% un 2025.gadā — 2,2%.

Nākamajos trīs gados ekonomikas izaugsme nedaudz palēnināsies, līdz 2028.gadam noslīdot līdz 2,3%, bet patēriņa cenu pieaugums stabilizēsies 2,5% līmenī.

Nodokļu izmaiņu piedāvājumā iekļauta minimālās algas paaugstināšana, fiksēta neapliekamā minimuma ieviešana no 2025.gada un divu pakāpju IIN likmju ieviešana. Piedāvājums palielinātu neto ienākumus jeb «algu uz rokas» aptuveni 95% strādājošo, ar lielāko pieaugumu mazās algas saņēmējiem, norāda ministrijā.

Vienlaikus gan piedāvāts samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju otrajā līmenī, iemaksu likmes vienu procentpunktu novirzot uz pensiju pirmo līmeni, kas potenciāli samazinās pensiju kapitālu.

Pašlaik paredzēts, ka ar budžetu saistīto pavadošo likumprojektu paketē tiks iekļauti 33 likumprojekti.

Valsts budžeta projekta 2025.gadam un budžeta ietvara 2025., 2026. un 2027.gadam apstiprināšana Ministru kabinetā plānota šogad 14.oktobrī. Savukārt Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt 15.oktobrī.