Ašeradens: Nākamā gada budžets būs vērsts uz ekonomikas transformāciju

Ministrs skaidroja, ka savlaicīgai valsts budžeta sagatavošanai ir milzīga nozīme ekonomikas izaugsmei, valsts ekonomikas atveseļošanas, attīstības un finanšu ilgtspējas nodrošināšanā. Patlaban valsts pārvaldes sistēma «ļoti labi tiek galā ar tehnisko budžetu, kas ļaus «reālajā budžetā» ielikt lietas valsts izaugsmei,» sacīja Ašeradens.

Viņš uzsvēra, ka nākamā gada budžetā galvenās prioritātes būs valsts drošība, ekonomiskā transfomācija, enerģētiskā drošība, izglītība, iedzīvotāju un uzņēmumu aizsardzība energokrīzē.

Tāpat Ašeradens atgādināja, ka decembra sākumā Finanšu ministrija jau ir aktualizējusi makroekonomiskās prognozes, bet līdz 22.decembrim pēc aktualizētā makroekonomiskā scenārija tiks aprēķināta 2023.gada un turpmāko gadu fiskālā telpa.

Valsts budžeta likumprojektu Saeimā paredzēts iesniegt 9.februārī. Savukārt līdz jaunā budžeta apstiprināšanai darbosies pagaidu jeb tehniskais budžets, kas paredz izpildīt līdzšinējo politiku, nemainot to.

Jautāts, vai tehniskais budžets ļaus izpildīt visus jau līdz šim apstiprinātos iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumus, minimālās algas kāpumu un citas finansējuma vajadzības, Ašeradens atbildēja, ka pēdējos gados tā dēvētais tehniskais budžets esot tā progresējis, ka neviens tautsaimniecības jautājums nav apdraudēts un tehniskais budžets ļaus strādāt pie nākamā gada budžeta prioritātēm ekonomikas transformācijā, saprast, ko finansēs budžets, bet ko — pieejamie Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi. 

«Jaunā valdība, sākot darbu, ir izvirzījusi vairākas nozīmīgas iniciatīvas un jomas, kurām īpaši nepieciešams atbalsts. Lai ieceres īstenotu un iespējami drīz varētu nodrošināt nepieciešamās politikas izmaiņas un resursus, mums kopīgiem spēkiem operatīvi jāizveido vislabākais iespējamais budžeta projekts atbilstoši šā brīža iespējām,» uzsvēra finanšu ministrs.

Latvijas budžeta plāna projekts 2023.gadam iesniegts EK šā gada 11.oktobrī tūliņ pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā. Tas sagatavots, pamatojoties uz Finanšu ministrijas 2022.gada augustā atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un septembrī aktualizētajām fiskālajām prognozēm.

Dombrovskis informēja, ka kopumā EK atzinusi, ka šis tehniskais Latvijas budžeta plāna projekts bez politikas izmaiņām atbilst fiskālajām norādēm, kas ietvertas Eiropas Padomes rekomendācijās. 

Dombrovskis uzsvēra, ka ES atbalsta dalībvalstis ar ievērojamiem finanšu līdzekļiem ekonomikas atveseļošanai pēc pandēmijas un ekonomikas noturības nostiprināšanai pret ārējiem šokiem, kā arī sniedz finanšu atbalstu enerģētiskās krīzes pārvarēšanai. Latvijai šiem mērķiem ir pieejami gandrīz divi miljardi eiro grantu veidā, un svarīgi šo atbalstu pilnībā izmantot. 

Tāpat jāturpina sniegt mērķēts atbalsts vairāk ietekmētajām iedzīvotāju grupām un uzņēmumiem, sacīja Dombrovskis. Vienlaikus, ņemot vērā augsto inflāciju un procentu likmju pieaugumu, ir nepieciešams pakāpeniski atgriezties pie stingrākas fiskālās politikas. Tas īpaši būtiski Latvijai, ņemot vērā augsto valsts budžeta deficītu, uzsvēra Dombrovskis.

Piektdien Ašeradens tikās ar Dombrovski. Tikšanās laikā viņi pārrunāja Eiropas Savienības (ES) finanšu atbalstu ekonomikas atveseļošanai un enerģētikas krīzes pārvarēšanai, valsts budžeta sagatavošanas procesu, kā arī fiskālos un citus finanšu jomas jautājumus.

Decembra sākumā Finanšu ministrija ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2022.-2025.gadam. Ņemot vērā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) dinamiku trešajā ceturksnī, kā arī prognozēto ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, IKP pieauguma prognoze 2022.gadam ir samazināta līdz 1,6%, bet 2023.gadā tiek prognozēts IKP kritums par 0,6%.