Ašeradens: Būtiskākas nodokļu izmaiņas gaidāmas no 2026.gada

Ministrs skaidroja, ka patlaban darbs pie Nodokļu politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam tiek turpināts. Lai gan iepriekš bija plānots, ka šis darbs tiks pabeigts šogad decembrī, līdz ar koalīcijas un valdības maiņu un attiecīgās darba grupas sastāva izmaiņām, darbs pie pamatnostādnēm pagarināts līdz 2024.gada jūlijam. 

Attiecīgi arī nodokļu izmaiņas būs spēkā no 2026.gada, nevis no 2025.gada, kā tika plānots iepriekš. Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka tiek saglabāts princips būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā veikt vienu reizi politiskā četru gadu cikla laikā. 

Ašeradens stāstīja, ka nodokļu politikas izmaiņu mērķi ir panākt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu straujāku izaugsmi par 3% gadā un eksporta pieaugumu virs 85% no IKP. Līdz ar to tai ir jābūt izaugsmi veicinošai nodokļu politikai, uzsvēra finanšu ministrs. 

Ašeradens sacīja, ka Nodokļu politikas pamatnostādnēs jau ir vienošanās saglabāt uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) esošajā formā ar 0% likmi reinvestētajai peļņa, jo tas ir atzīts par izaugsmi veicinošu. 

Finanšu ministrs skaidroja, ka 2018.gadā veiktā UIN reforma veicinājusi uzņēmumu pašu kapitāla pieaugumu, kas nodrošina uzņēmumiem iespēju attīstīties arī pie stagnējoša kreditēšanas apjoma.

Turpinās darbs pie ilgtspējīga un uz rezultātu orientēta veselības aprūpes finansēšanas modeļa izstrādes. Tāpat Ašeradens norādīja, ka klimata pārmaiņu vadības politika rada pieprasījumu pēc jauna CO2 emisiju nodokļa dizaina, vienlaicīgi pārskatot dabas resursu nodokli, lai ierobežotu CO2 emisijas un veicinātu ekonomikas zaļo transformāciju. 

Ašeradens atzina, ka sociālie partneri aicinās valdību mazināt darbaspēka nodokļus, taču vērsa uzmanību, ka darbaspēka nodokļu izmaiņas budžetam var prasīt 500-600 miljonus eiro. Tomēr darbaspēka pieejamības problēma rada nepieciešamību darbaspēka nodokļus samazināt.

Finanšu ministrs norādīja, ka nepieciešama sociāli atbildīgas nodokļu sistēmas attīstība, tuvinot minimālo algu Igaunijas un Lietuvas līmenim un virzoties uz neapliekamā minimuma pielīdzināšanu minimālajai algai. 

Tāpat darba grupā tiek runāts par kapitālieguldījumus veicinošu, primārajam mājoklim draudzīgu un prognozējamu nekustamā īpašuma nodokli.

Ašeradens piebilda, ka patlaban jau ir sasniegta laba nodokļu iekasējamība, kas ir 32% no IKP, taču nodokļu struktūra būs jāmaina.