AS politiķis: Veselība nozares problēmas varēs risināt, ja JV kā otrais partneris arī uzņemsies par to atbildību

Viņš uzsvēra, ka nav nekādu pazīmju par papildu finansējumu veselības jomā, drīzāk ir «tieši otrādāk». Tāpēc jebkuru reformu veikšana ir ārkārtīgi sarežģīta, par ko ļoti daudz ir runājusi JV, kuras rindās jau ir vairāki pārstāvji, kuri atbilstoši savām kompetencēm paši varētu uzņemties veselības jomas pārvaldību, atzīmēja AS politiķis.

Veselības aprūpē nebūs iespējams atrisināt problēmas, ja nebūs tieša JV premjera un finanšu ministra iesaiste, akcentēja Saeimas priekšsēdētājs. «Mūs interesē nevis krēsls, bet rezultāts,» pauda politiķis, norādot, ka AS piedāvājusi atbildības jomas dalījumu īstenot, JV nominējot savu parlamentāro sekretāru VM.

Situācijā, kad pacienti stāv garās rindās uz pakalpojumiem un kad arī citas problēmas veselības jomā ir ārkārtīgi samilzušas, nepieciešams reāls valsts atbalsts, pauda Smiltēns. Viņš skaidroja, ka jau deklarācijas tekstā «jāiebūvē» konkrētie risinājumi, kā AS kopā ar JV atbalstu virzīsies uz problēmu mazināšanu veselības jomā.

Politiķis vērsa uzmanību, ka iepriekš parakstītajā sadarbības memorandā visi topošās koalīcijas partneri ir atbalstījuši JV līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa proporcionalitātes principa ieviešanu. Tāpat ir akceptēts arī kontinuitātes princips kopā ar iepriekš veikto reformu būtiskiem uzlabojumiem, skaidroja AS politiķis.

Smiltēns kritiski novērtēja to, kā tika sākta saruna par atbildības jomu sadalījumu, ka premjers «izvilka no žaketes» papīra lapu ar savu atbildības jomu piedāvājumu un «pieprasīja nekavējoties dot atbildi «jā vai nē»». Taču kopumā tik bieži esot izskanējusi pieeja «vai nu pieņemiet nosacījumus vai koalīcijas nebūs», ka šāda paustā pozīcija vairs netiek uztverta nopietni, atzīmēja AS līderis.

AS esot lūgusi Kariņam skaidrot, kas ir bijis par pamatu šādam atbildības jomu sadalījumam, taču skaidru pamatojumu neesot saņēmusi.

Smiltēns arī vērsa uzmanību, ka viens no kritērijiem ministru izvēlē no Kariņa puses esot sabiedrības uzticība, tātad jābūt ievēlētam Saeimā, vai arī no tiem, kuri nav kandidējuši. Uz norādi, ka no JV līdera pirmdien paustā secināms, ka par ministriem var kļūt arī tie, kuri ir kandidējuši un nav tikuši ievēlēti, taču nav arī redzami izsvītroti, AS politiķis atbildēja, ka partiju apvienības frakcijas sēdē premjers esot sniedzis citu skaidrojumu. Smiltēns atzīmēja, ka tā kā Kariņa izteikumi mainoties «pa dienām», esot grūti izsekot, kāds tieši ir JV politiķa viedoklis šajā jautājumā.

Saeimas priekšsēdētājs pauda, ka Kariņam arī ticis uzsvērts, ka AS frakcijas lielākās kvalitātes ir armijas, aizsardzības, drošības jomā, kā arī reģionu attīstībā, uzņēmējdarbībā, uzņēmumu konkurētspējas veicināšanā, nodokļu politikā, tautsaimniecībā, izglītības un vides jomā. No sociālā bloka AS spēcīgākās kompetences ir izglītībā, mazāk — labklājībā, savukārt premjera AS iedalītajā veselībā politiskajam spēkam esot vismazākā kompetence.

Šādā situācijā no valdības vadītāja esot saņemtas ļoti nekonkrētas atbildes, kāpēc AS jāuzņemas atbildība par veselību.

Kā ziņots, AS ir pieņēmis starplēmumu jeb ir panākta konceptuāla vienošanās par topošās valdības atbildības jomām, taču vēl ar JV jāvienojas par atbildības dalījumu veselības nozarē, aģentūrai LETA sacīja Saeimas priekšsēdētājs. Tā Smiltēns atbildēja uz jautājumu, vai AS ir piekritis JV līdera Krišjāņa Kariņa piedāvātajam atbildības jomu sadalījumam.

AS politiķis cita starpā pauda, ka ir «panākta vienošanās» par to, ka, ja AS ir vairāk atbildīga par veselības ministriju, tad arī JV uzņemas savu daļu atbildības. Tas nozīmētu Ministru prezidenta un finanšu ministra atbildību, ņemot vērā, ka bez viņu atbalsta katastrofālo situāciju medicīnā nevarēs atrisināt, uzsvēra politiķis.

Kā ziņots, pirmdien Kariņš un Valsts prezidents Egils Levits pēc tikšanās paziņoja, ka pēdējās dienās panākts ievērojams progress attiecībā uz jaunās koalīcijas darba virzieniem un vienošanās par atbildības jomu sadali.

Kariņš klāstīja, ka papildus pie Nacionālās apvienības (NA) pārraudzītās Aizsardzības ministrijas tiks izveidots ministra biedra postenis, ko ieņemtu AS pārstāvis. Konkrēti ministra biedra uzdevumi un to apjoms tikšot laika gaitā precizēts — visticamāk, tie būs saistīti ar to, kā militāra apdraudējuma gadījumā plaša sabiedrība tiek iesaistīta militāri civilajā aizsardzībā, skaidroja JV politiķis.

Otra vienošanās paredzot, ka vides bloks pamatā paliks Reģionālās attīstības un digitālo lietu ministrijā (līdz šim — VARAM), pastāstīja Kariņš. Savukārt Klimata departaments pāries uz jauno Klimata un enerģētikas ministriju. Starp partijām vēl būs diskusijas, kuri departamenti tai būtu jāpārņem, lai jaunā ministrija varētu pilnvērtīgi strādāt.

Saskaņā ar Kariņa priekšlikumu topošajā valdībā JV ieņems septiņus amatus — Ministru prezidenta, finanšu, ārlietu, izglītības un zinātnes, tieslietu, klimata un enerģētikas, kā arī labklājības ministra amatus.

AS pienāksies jau pašlaik ieņemamais Saeimas priekšsēdētāja amats un vēl četri amati valdībā — iekšlietu, zemkopības, veselības, kā arī reģionālās attīstības un digitalizācijas lietu ministra amati. Savukārt NA būs četri ministru posteņi — aizsardzības, kultūras, satiksmes un ekonomikas.