Ārlietu ministrs: Arī ja Ukraina atbrīvos visas teritorijas, Krievijas draudi Eiropai saglabāsies

Tādu viedokli viņš aģentūrai LETA pauda, komentējot izskanējušo neoficiālo informāciju, ka Eiropā tiek apsvērtas Krievijas hipotētiskās uzvaras sekas.

Viņš uzsvēra, ka, neatkarīgi no kara rezultāta, Krievija ir un paliek apdraudējums visai Eiropai. Kariņa ieskatā, tiklīdz karš beigsies, apdraudējums sāks pieaugt — Krievija turpinās atjaunot savus bruņotos spēkus. Ministrs norādīja, ka Krievijas valdības eksistence ir balstīta imperiālistiskās ambīcijās.

«Krievijas valdība nav spējīga uzlabot savu iedzīvotāju labklājību. Visas kārtis ir liktas uz ārējā ienaidnieka atrašanu un uzskatu, ka PSRS sabrukums bija lielākais ļaunums. Tāpēc ir jāatgūst zaudētās teritorijas ar uzviju. Skumji, ka šis nav Kremļa karš, tas ir kļuvis par Krievijas iedzīvotāju atbalstītu karu. Krievijas sabiedrība ir to pieņēmusi. Krievija iet imperiālistiskā ekspansijā un turpina būt drauds Eiropai,» uzsvēra ārlietu ministrs.

Kariņš pieļāva, ka šādas runas par iespējamo Ukrainas vai atsevišķu teritoriju zaudējumu un Krievijas uzvaru domātas Rietumu valstu un sabiedrību motivēšanai nepieļaut šādu scenāriju. Pēc ārlietu ministra paustā, uzvara Ukrainā apliecinātu Kremlim, ka tā politika ir bijusi pareiza — var uzbrukt kaimiņvalstīm un no tā iegūt.

«Tāpēc tas nav pieļaujams. Tas nav uzbrukums tikai Ukrainai un Eiropai. Tas ir uzbrukums pēc Otrā pasaules kara iedibinātajai kārtībai, kurā galvenā loma ir likuma varai, nevis spēkam,» sacīja ārlietu ministrs, piebilstot, ka par šīs iedibinātās kārtības galveno sargu ierasti tiek uzskatītas ASV.

Viņš klāstīja, ka tām Eiropas valstīm, kuras ir NATO, arvien vairāk ir jārūpējas par savu drošību. Baltijas valstīs par to ir viegli runāt, jo Latvija, Lietuva un Igaunija konsekventi iegulda savā aizsardzībā un drošībā. Tas padara gan ārlietu ministra, gan premjeres darbu vieglāku, runājot ar partneriem par nepieciešamību vairāk ieguldīt drošībā.

Pēc Kariņa paustā, ja Latvija aizsardzībai atvēl 2% no IKP, tas ir viens budžets, taču, ja Vācija atvēlētu 2% no IKP aizsardzībai, tā būtu pavisam cita summa. Pērn Vācijas parlaments atbalstīja 100 miljardu eiro investīcijas aizsardzībā. Tiek attīstīta Vācijas militārā rūpniecība un liels uzsvars tiek likts uz valsts bruņoto spēku atjaunošanu. Pēc Kariņa domām, Vācija par 180 grādiem ir mainījusi savu pēckara pacifisko pieeju, atskāršot, ka pēc 2022.gada 24.februāra, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, tā vairs nedarbojas.

Taujāts, vai valstis un sabiedrības nav nogurušas no kara, jo Ukrainas pretuzbrukums, uz kuru tika liktas lielas cerības, neizdevās tādā apmērā, kādā varēja vēlēties, ārlietu ministrs uzsvēra, ka nevar teikt, ka Ukrainai karā nav bijuši panākumi. Ukraina ar sabiedroto atbalstu ir atguvusi daļu okupēto teritoriju, ko tā bija zaudējusi daudz spēcīgākajam pretiniekam.

«Pēc gadiem Ukrainas pretuzbrukuma izvērtējums būs daudz skaidrāks. Viens no faktoriem, kas, iespējams, ietekmēja pretuzbrukumu, bija tas, ka daudzi Rietumu sabiedrotie pietiekami ātri nenodeva Ukrainas rīcībā jaudīgākus ieročus. Mēs atceramies runas, ka Ukrainai nedos tankus. Tagad Ukrainā ir, piemēram, ASV «Abrams» tanki un Vācijas «Leopard» tanki. Bija runas, ka nekādā gadījumā Ukrainai nedos kaujas lidmašīnas. Patlaban vairākās valstīs apmāca ukraiņu pilotus darbam ar iznīcinātājiem F-16. Atsevišķas valstis solījušas, ka tās Ukrainai ziedos ievērojamu skaitu iznīcinātāju,» teica Kariņš.

Kā ziņots, informācijas aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz anonīmām Eiropas amatpersonām, vēstīja, ka, ja Krievija uzvarēs Ukrainā, sekas būs jūtamas visā pasaulē daudz smagāk, nekā tas bija pēc ASV karaspēka neveiksmīgās izvešanas no Afganistānas.

Strupceļš, kādā nonācis ASV un Eiropas tālākās palīdzības process, Ukrainas sabiedrotajiem liek domāt par to, kam tie atteicās ticēt kopš Krievijas iebrukuma pirmajām dienām — kas būs, ja Vladimira Putina Krievija uzvarēs, norāda «Bloomberg».

Līdzās katastrofālajām sekām, ko pieredzēs Ukraina, daži Eiropas politiķi sākuši «mierīgi izskatīt» sekas, kādas būs NATO neveiksmei šajā kopš Otrā pasaules kara lielākajā konfliktā Eiropā, vēsta izdevums, atsaucoties uz avotiem, kas ir pazīstami ar iekšējām diskusijām.

Krievijas uzvara izprovocēs bēgļu plūsmas, kas dosies uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, un tas savukārt pastiprinās spiedienu uz šo valstu sociālajiem dienestiem, vairos spiedzi ES dalībvalstu vidū, sacījis viens no avotiem.

Ukrainas karavīri vienlaikus var pāriet uz partizānu kara taktiku, un tas nozīmēs, ka kaujas turpināsies ar mazāku intensitāti, bet nestabilitāte pie ES austrumu robežas saglabāsies, sacījis avots.

Tā kā Krievijas karaspēks var potenciāli nonākt daudz tuvāk NATO austrumu flangam, bet Krima nodrošināt Kremlim dominējošo lomu Melnajā jūrā, ASV būs jāveic nopietnas investīcijas savos Eiropas spēkos, lai radītu spēcīgu atturošo faktoru.

Krievija, visticamāk, centīsies sagrābt arvien vairāk teritoriju un iznīcināt vairāk infrastruktūras, ja Ukraina nesaņems ieročus, kas tai ir nepieciešami aizsardzībai, uzskata «Bloomberg» iztaujātās Eiropas amatpersonas.

Ja Ukrainai nebūs iespēju sevi aizsargāt, tā būs spiesta pieņemt vienošanos par uguns pārtraukšanu uz Maskavas nosacījumiem, pieļauj aģentūras sarunbiedri.