Ārlietu eksperts: Pret Baltkrieviju grūti vērst sankcijas, jo tās tirgus integrēts Krievijā

Kapustāns atzīmēja, ka Baltkrievijas ārējā tirdzniecība, piemēram, ar Latviju nav tik plaša, kāda tā ir izveidojusies starp Baltkrieviju un Krieviju.

Kapustāna ieskatā, ir skaidrs, ka pret Baltkrieviju Rietumu valstis vērsīs sankcijas, tomēr tās būs salīdzinoši nelielas, jo vērstas pret atsevišķām amatpersonām.

Savukārt, runājot par diskusijām Eiropas Savienības (ES) mērogā, kas saistītas ar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko neatzīšanu par leģitīmu valsts galvu, Vidzemes Augstskolas lektors to nodēvēja par «diplomātisku manevrēšanu».

«ES tiek atzīts, ka tās nebija godīgas vēlēšanas. No otras puses, rodas priekšstats, ka ES nogaida, jo nevēlas aizslēgt visas durvis, jo arī pēc iepriekšējām prezidenta vēlēšanām ES pieņēma sankcijas, bet no tā būtībā nekas nemainījās,» skaidroja ārlietu eksperts, piebilstot, ka savulaik ASV apturēja savu diplomātisko pārstāvniecību Minskā un šodien ASV faktiski nav vērā ņemamas ietekmes uz situāciju Baltkrievijā.

Viņš norādīja, ka no vienas puses, lielu sankciju piemērošana tuvinātu Baltkrieviju vēl vairāk Krievijai, no otras puses — Lukašenko režīmu par asiņaino vardarbību vajadzētu sodīt, bet patlaban nav skaidrs, kā to efektīvāk paveikt.

«Neskatoties uz to, ka Lukašenko ilgstoši runājis par Baltkrievijas neatkarību, faktiski daudzus gadus viņš ir tuvinājis savu valsti Krievijai. Šajā jautājumā nav zelta vidusceļa, tāpēc arī notiek «politiskā manevrēšana» un diskusijas par Lukašenko leģitimitāti,» pieļāva Kapustāns.

Viņš atteicās prognozēt, kāda varētu būt notikumu attīstība Baltkrievijā, ņemot vērā to, ka pirms vēlēšanās daudzi eksperti runāja, ka no baltkrievu tautas gaidāmi īslaicīgi protesti, bet režīms valdīs tālāk. Kapustāns domā, ka protesti neapstāsies, jo pārāk daudzi ir izgājuši ielās.

«Ir grūti iedomāties, ka tie protestētāji, kas tika smagi sasisti no policistu un drošības iestāžu puses, atgriežoties mājās, tā vienkārši aizmirsīs piedzīvoto vardarbību pret viņiem. No otras puses, labi redzam, cik Lukašenko režīms ir labi sagatavojies veikt represīvas darbības, tāpēc, kas notiks tālāk, neviens nevar skaidri pateikt, iespējamie varianti var būt visdažādākie,» akcentēja Kapustāns.

Vidzemes Augstskolas lektors norādīja, ka lielo masu protestu kustību laikā Baltkrievijā veidojas daļēja divvaldība, kas zināmā mērā bija līdzīgi situācijai Latvijā līdz 1991.gada augustam.

«Spēka struktūras pilnībā diriģē Lukašenko, bet kaut kāda vara pieder arī protestētājiem. Lukašenko vicināšanās ar automātu rokās — paskats draudīgs, bet vienlaicīgi arī nožēlojami smieklīgs. Ja protestētāji spēs sarīkot rūpnīcās masveida streikus, tā, manuprāt, būtu ļoti iedarbīga pieeja. Es negribētu izslēgt, ka kādā brīdī varētu sākties arī kāda vardarbība no opozīcijas puses, jo cik tad ilgi cilvēki ļaus sevi smagi piekaut,» sacīja Kapustāns.

Viņaprāt, bez jauniem un lielākiem upuriem Lukašenko neatkāpsies. Kapustāna ieskatā, Baltkrievijas prezidentu varētu piespiest atkāpties tikai tad, ja lītu asinis un daļa no spēka struktūrām atteiktos pildīt viņa pavēles.

«Pieļauju, ka tādā gadījumā vara varētu saļodzīties. Tāpat atklāts ir jautājums, cik ilgi protesti turpināsies. No malas šķiet, ka tas būs garš process. Lai gan nevar salīdzināt to, kas notika Maidana laikā Kijevā, tomēr mēs zinām, ka pagāja aptuveni pusgads, kamēr režīms krita,» norādīja eksperts.

Kapustāna ieskatā, ir jābūt gataviem, ka iespējamā varas maiņa notiks ilgākā laikā. Tāpat ir jāņem vērā tas, kā manevrēs Baltkrievijas politiskā elite, jo Lukašenko kā diktators ir parādījis, ka viņš ir gatavs iet uz priekšu ar dzelzs dūri, lai turētos pie varas.

«Lukašenko varētu atstādināt, ja baltkrievu tautas neapmierinātība un izmisums būs tik liels, ka spēka struktūras atteiktos sist un slepkavot savus tautiešus. Diemžēl es nerunāju par diviem vai pieciem bojāgājušajiem. Tāpat mēs nevaram izslēgt, ka reāli lielāks skaits jau noslepkavoto tiek slēpts,» uzsvēra Kapustāns, norādot, ka gandrīz katru dienu pienāk jauna informācija par papildu bojāgājušajiem, kuri tiek atrasti.

Vidzemes Augstskolas mācībspēks norādīja, ka, vismaz īstermiņā, viņaprāt, militāru un vardarbīgu režīmu nevar nogāzt tikai ar mierīgām akcijām — vismaz daļai spēka struktūru ir jāpāriet protestētāju pusē, kas līdz šim nav noticis.

LETA jau vēstīja, ka Baltkrievijā jau trešo nedēļu turpinās masu protesti pret 9.augustā notikušo prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem pašreizējais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%.

Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti.

Vēlēšanu rezultātus atteikusies atzīt arī Eiropas Savienība (ES) un citas rietumvalstis.

Varasiestādes sākotnēji mēģināja demonstrācijas apslāpēt, pielietojot brutālu spēku, un aizturēja tūkstošiem protestētāju, kas milicijas aizturēšanas izolatoros pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem un vardarbībai.

Tas izsaucis faktiski visas sabiedrības sašutumu, un varasiestādes bija spiestas aizvākt no ielām drošības spēkus, kā arī sākt atbrīvot aizturētos.

Tomēr liels skaits aizturēto joprojām atrodas milicijas izolatoros, bet vairāk nekā pussimts skaitās pazuduši bez vēsts