Aptauja: Vien 9% iedzīvotāju pavasarī lieto vitamīnus

Tāpat aptaujas dati liecina, ka pavasarī tikai 15% Latvijas iedzīvotāju dažādo uzturu, un, ja citos reģionos to apstiprinājuši vidēji 14% līdz 19% aptaujāto, tad Latgalē vien 7%.

Līdztekus pētījuma rezultāti liecina, ka vairums jeb 59% pavasarī vairāk pavada laiku svaigā gaisā un vecuma grupā no 18 līdz 49 gadiem šādi atbildējuši 60% Latvijas iedzīvotāju.

Vecāku cilvēku vidū ir mazāk to, kuri pavasarī vairāk uzturas svaigā gaisā — 56%.

Savukārt starp mājsaimniecēm un iedzīvotājiem, kas ir bērna kopšanas atvaļinājumā, lielākā daļa jeb 80% apstiprinājuši, ka pavasarī vairāk pavada laiku svaigā gaisā.

Starp precētajiem un tiem, kuri dzīvo ar partneri, novērots lielāks svaigā gaisa cienītāju skaits nekā to vidū, kuri dzīvo vienatnē.

Pētījumā arī secināts — jo lielāki iedzīvotāju ienākumi, jo šie cilvēki vairāk pavasarī cenšas laiku pavadīt svaigā gaisā.

Uz jautājumu «Kā pavasarī mainās jūsu ikdienas paradumi?» ceturtā daļa jeb 25% iedzīvotāju atbildējuši, ka viņiem tie īpaši nemainās. Noskaidrots, ka sievietēm vairāk par vīriešiem pavasarī ir raksturīgi doties svaigā gaisā, kā arī dažādot uzturu, lietot vitamīnus un minerālvielas.

Pavasarī ar fiziskām aktivitātēm vairāk nodarbojas jaunie cilvēki vecumā no 18 līdz 29 gadiem — šajā vecumā to apstiprina 33% aptaujāto. Savukārt pārējās vecuma grupās to vidēji apstiprina 24%-28% gadījumu.

Vīrieši pavasarī nedaudz vairāk par sievietēm nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm un velta laiku saviem hobijiem, secināts pētījumā. Savukārt, jo iedzīvotājiem augstāka izglītība, jo viņu vidū vairāk to, kuriem tieši fiziskās aktivitātes ir iecienīta pavasara nodarbe.

Viena iezīme ir vienlīdz radniecīga abiem dzimumiem — pavasaris ir laiks, kad vairāk tikties ar draugiem, šādu atbildi snieguši 17% respondentu.

Pētījuma dati liecina, ka 21% respondentu atzinuši, ka pavasarī vairāk velta laiku saviem hobijiem. Visvairāk jeb 27% gadījumu to apstiprinājuši respondenti no Vidzemes.

«Mēness aptieka» un pētījumu aģentūra «Norstat» veica pētījumu šī gada februārī, visā Latvijā aptaujājot 1358 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Respondenti aptaujā uz jautājumiem snieguši atbildes, izvēloties vairākus to variantus.