Aptauja: Latvijā 49% iedzīvotāju netic vecuma pensijai kā nodrošinājumam vecumdienās

Tajā pašā laikā 34% aptaujāto zina, ka pensiju otrā līmeņa uzkrājumu ieguldījumu plāns jāmaina atbilstoši savam vecumam.

Aptaujā secināts, ka 45% aptaujāto nekad nav mainījuši savu otrā pensiju līmeņa pārvaldītāju. Aptaujas dati rāda, ka īpaši zemu aktivitāti šajā ziņā izrādījuši jaunieši vecumā no 18 — 24 gadiem.

Kā galveno iemeslu otrā pensiju līmeņa pārvaldnieku maiņai respondenti visbiežāk min savas pamata bankas nomaiņu. Trešdaļa no aptaujātajiem savu pensijas uzkrājuma pārvaldību uztic savai bankai. «Vairo» pārstāvji norāda, ka sabiedrība neveic pietiekamu tirgus izpēti, domājot par pensijas uzkrājumu pārvaldītāju. Tikai 30% aptaujāto atzīst, ka veikuši pārvaldnieka nomaiņu pēc tam, kad uzzinājuši iespēju uzkrāt vairāk pie cita pakalpojumu sniedzēja.

Valsts nodrošināto vecuma pensiju prognozēto apjomu aprēķini un citi ar šo tēmu saistītie jautājumi mēdz šķist ļoti sarežģīti, ko aptaujā norādījuši 29% aptaujāto.

«Vairo» valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs norāda, ka aptaujas dati izgaismo kopumā sabiedrībā valdošo noskaņojumu jautājumos, kas skar vecuma pensiju. Arefjevs uzsver, ka Latvijā vēl joprojām apmēram pusmiljonam cilvēku ir nepiemēroti pensiju otrā līmeņa plāni — parasti pārāk konservatīvi. Tieši tādēļ gan Pasaules Banka, gan citas starptautiskās institūcijas iesaka ieviest adaptīvos jeb dzīves cikla pensiju plānus.

Visbiežāk nepiemērotos plānus ir izvēlējušies cilvēki ap 40 gadu vecumu, dodot priekšroku pensiju otrā līmeņa plāniem, kas iegulda uzņēmumu akcijās ne vairāk par 50% no visiem ieguldījumiem. Arefjevs skaidro, ka šo samērā konservatīvo plānu, kas tiek dēvēti par «Aktīvie plāni 50%», vietā klientiem šajā vecuma posmā būtu ieteicams izvēlēties viņu vecumam atbilstošus adaptīvos jeb dzīves cikla plānus, kas maksimāli ilgi visu uzkrājumu investē uzņēmumu akcijās.

Aptauja veikta 2023.gada augustā. Sabiedriskās domas aptaujā piedalījušies 860 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem.