Aptauja: Izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs par lietderīgu uzskata 52% iedzīvotāju

No visiem aptaujātajiem 32% respondentu uzskata, ka izcelsmes valsts norādīšana palīdzēs labāk izprast, no kuras valsts produkts ir ievests, 5% norāda, ka tas palīdzēs vēl mērķtiecīgāk izvairīties no Krievijas un Baltkrievijas preču iegādes, savukārt 15% respondentu uzskata, ka šādā veidā labāk varēs identificēt gadījumus, kad produktu ražotājs ar zīmolu un iepakojuma vizuālo identitāti mēģina radīt ilūziju, ka pircējiem piedāvā Latvijas preces, liecina aptaujas dati.

Tāpat aptauja liecina, ka aptuveni ceturtā daļa pircēju par produktu būtiskāko izvēles kritēriju uzskata preces cenu — 12% pircēju ir svarīgi tas, cik produkts maksā, nevis kāda ir tā izcelsmes valsts un 14% neredz jēgu norādīt izcelsmes valsti uz cenu zīmēm, jo, viņuprāt, Latvijā ražoti produkti ir dārgāki par ārvalstu analogiem.

Aptaujas rezultāti iezīmē, ka liela sabiedrības daļa izcelsmes valsts norādīšanu cenu zīmēs uztver kā labu palīgu, lai spētu identificēt tos gadījumus, kad ražotāji pircējiem visus savus produktus mēģina pasniegt kā vietējos, kaut patiesībā piedāvā ārvalstīs ražotas preces. Šādam mērķim cenu zīmēs norādīto izcelsmes valsti plāno izmantot 18% Rīgā dzīvojošo un 19% Vidzemes reģiona iedzīvotāju. Tāpat tā šķiet svarīgāka 19% latviešu tautības cilvēku, 17% personu ar augstāko izglītību, 21% vadošo darbinieku un 20% cilvēku ar personīgajiem ienākumiem virs 1500 eiro mēnesī.

Kopumā iniciatīvu norādīt izcelsmes valsti cenu zīmēs pozitīvāk vērtē sievietes, kopumā šādi atbildēja 56% sieviešu, 61% cilvēku vecumā 30-39 gadi, 64% Vidzemē dzīvojošo, 63% latviešu, 68% cilvēku, kas strādā vadošos amatos, un 64% personu, kas dzīvo četru cilvēku mājsaimniecībā.

Liela daļa respondentu gan uzskata, ka izcelsmes valsts norādīšanai uz cenu zīmes nebūs pozitīvas ietekmes uz vietējo produktu patēriņa pieaugumu — tas vairāk raksturīgs 47% cilvēku vecumā no 50 līdz 59 gadiem, 45% Kurzemē dzīvojošo, 60% krievu tautības cilvēku, 56% pircēju, kas ikdienā ģimenē sarunājas krieviski, 43% iedzīvotāju, kas dzīvo trīs cilvēku mājsaimniecībās, kā arī 55% cilvēku, kuru personiskie mēneša ienākumi ir no 151 līdz 350 eiro, liecina aptaujas dati.

«Analizējot aptaujas datus un vērtējot to, kā izcelsmes valsts norādīšana cenu zīmēs ietekmēs Latvijas preču noietu, maz ticams, ka tikai papildu norādes cenu zīmēs dēļ mūsu tautsaimniecība piedzīvos būtisku uzrāvienu,» pauž «Elvi Latvija» valdes locekle Laila Vārtukapteine.

Tāpat Vārtukapteine norāda, ka atbalsts vietējai ekonomikai ir nozīmīgs un ir būtiski izcelt Latvijas preces veikalu plauktos, tomēr ar izcelsmes valsts norādi cenu zīmēs ir par maz, kā arī ir jāskaidro sabiedrībai, ka Latvijas uzņēmēju atbalstīšana ir būtiska vietējai ekonomikai un uzlabo dzīves līmeni valstī.

Tiešsaistes aptauju veica pētījumu aģentūru «Norstat» šī gada septembrī. Tajā piedalījās 1003 respondenti no visas Latvijas.

Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 13.augustā atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā pārtikas tirdzniecības vietās jāizvieto norāde par valsti, kurā ražots pārtikas produkts, lai uzlabotu pārtikas pircēju informētību par iegādājamo produktu izcelsmes valsti.

ZM pārstāvji atzīmē, ka šādu norāžu mērķis ir vairot patērētāju informētību, ļaujot tiem izdarīt personīgajās vērtībās un prioritātēs balstītus lēmumus. Pārtikas produktu izcelsme ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā, kurā liela daļa Latvijas sabiedrības nevēlas atbalstīt agresorvalstis, nepērkot tajās ražotos produktus, vai vēlas atbalstīt kādu citu valsti, piemēram, izvēloties Latvijā valstī ražoto produkciju.

Informācija par ražošanas valsti pēc tirgotāja izvēles jānorāda produkta cenu zīmē, pie produkta, produktu grupas vai arī pie tirdzniecības vietas, ja visi tajā esošie produkti ražoti vienā valstī. Valsti, kurā ražots pārtikas produkts, var norādīt rakstveidā ar valsts nosaukumu vai tās karoga attēlu. Lai neizceltu agresorvalstu produktus, kuri ražoti Krievijā vai Baltkrievijā, šīs valstis jānorāda tikai rakstveidā.

Norāde par produkta izcelsmi jāveido atbilstoši pārtikas produkta marķējumā, pavaddokumentos vai piegādātāja citā veidā tirdzniecības uzņēmumam sniegtajai informācijai par attiecīgo produktu.

Kā ziņots, «Elvi Latvija» uzņēmuma apgrozījums pērn bija 5,481 miljons eiro, kas ir par 5,1% vairāk nekā 2022.gadā, savukārt peļņa pieauga par 6,7% un bija 116 343 eiro.

«Elvi Latvija» koncerna apgrozījums 2022.gadā bija 69,981 miljons eiro, kas bija par 50% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī koncerns guva peļņu 268 383 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2021.gadā. Dati par 2023.gadu vēl nav publiskoti. Koncernu veido «Elvi Latvija» un tā meitassabiedrība SIA «Fresh Food Logistics».

Kompānija «Elvi Latvija» reģistrēta 2010.gadā, un tās pamatkapitāls ir 1 002 820 eiro. «Elvi Latvija» pieder SIA «Fortis VM» (66,88%), Imantam Rendeniekam (33,05%) un SIA «Realto Capital» (0,07%), kuras vienīgais īpašnieks ir Alvis Krasovskis.