Aptauja: 59% iedzīvotāju regulāri raizējas par naudu

Piecu gadu laikā pieaudzis ne vien trauksmes līmenis par naudu, bet arī tās intensitāte — 59% respondentu (pretstatā 52% 2020.gadā) atzīst, ka par naudu raizējas vairākas reizes mēnesī, tostarp 19% pat katru dienu. Visvairāk par naudu satraucas jaunieši, īpaši vecumā no 18 līdz 29, kā arī cilvēki ar zemāku izglītību, mazākiem ienākumiem un nepilngadīgiem bērniem. Tikai neliela daļa (13%) salīdzinoši droši apgalvo, ka par savas mājsaimniecības finansiālo situāciju nesatraucas nekad.

Vērtējot savu finansiālo situāciju, iedzīvotāji norāda, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ne vien izjutuši uztraukumu un nemieru par naudu, bet arī piedzīvojuši grūtības uzkrāt naudu ilgtermiņa mērķiem (34%), izjutuši vainas apziņu par naudas tērēšanu nesvarīgām lietām (31%) un diskomfortu, dzīvojot no algas līdz algai (28%).

Domas par naudu cilvēkiem raisa plašu izjūtu spektru, ar to saistās gan pozitīvas, gan negatīvas sajūtas. Pozitīvo emociju spektrā visbiežāk minēta motivācija (45%), interese (38%) un gandarījums (30%), naudu uztverot kā mērķu sasniegšanas un drošības avotu. Negatīvajām emocijām raksturīga trauksme (45%), skumjas (31%) un bailes (29%), kas atspoguļo bažas par nepietiekamiem finanšu līdzekļiem vai neskaidru nākotni.

Lai mazinātu satraukumu par finanšu jautājumiem, visbiežāk Latvijas iedzīvotāji pievēršas praktiskām lietām, kam ir tieša ietekme uz naudas plūsmu — rūpīgi plāno personīgo budžetu (34%), mēģina rast iespējas palielināt ienākumus piepelnoties (27%) vai gūst mieru no apziņas par iepriekš izveidotiem uzkrājumiem neparedzētām dzīves situācijām (23%). Daļa šīs darbības kombinē arī ar emocionālās labsajūtas stiprināšanu, pievēršoties saviem hobijiem (26%), klausoties iemīļotu mūziku (15%) vai sportojot (13%). Krietni retāk tiek domāts par pievēršanos sevis attīstīšanai, apgūstot kādas jaunas prasmes, kas varētu palīdzēt mainīt esošo finansiālo situāciju (16%), pieejamo apmācību apzināšanai (5%) vai profesionāla padoma meklēšanai (2%).

Domājot par personīgo finanšu jomām, kurām iedzīvotāji vēlētos pievērsties vairāk, lai mazinātu stresa līmeni naudas lietās, iedzīvotāji visvairāk vērsti ienākumu palielināšanas virzienā. Vēlmi pelnīt vairāk pauž 42% aptaujāto. Tam tūdaļ seko dažādi aspekti, kas palīdz nopelnīto arī sekmīgi pārvaldīt — iepirkties gudrāk (33%), veidot īstermiņa un ilgtermiņa uzkrājumus (25%), veikt investīcijas (21%), kā arī efektīvāk uzskaitīt un kontrolēt izdevumus (21%).

«Swedbank» Finanšu institūta 2025.gada pētījums veikts sadarbībā ar «Snapshots», kurā aptaujāti 1005 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.