Apstiprina Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumam par «Rail Baltica»

Ministru kabinets (MK) otrdien sēdes slēgtajā daļā skatīja SM sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas nacionālo pozīciju attiecībā uz EK aktualizēto īstenošanas lēmumu par pārrobežu projekta «Rail Baltica» ieviešanu, ar kuru tiks atcelts iepriekšējais īstenošanas lēmums.

Pozīcija skar Latvijas intereses, tādēļ atbilstoši MK noteikumiem, tā tika virzīta apstiprināšanai valdībā, kā arī trešdien, 18.jūnijā, tiks skatīta Saeimā.

Lēmuma aktualizācija ir saistīta ar pārskatīto Eiropas transporta tīkla (TEN-T) regulu, kas stājās spēkā 2024.gada 18.jūlijā.

Atbilstoši pārskatītajai regulai «Rail Baltica» projekts tika iekļauts divos Eiropas transporta tīkla koridoros, kas atspoguļo Eiropas Savienības (ES) transporta tīkla visaugstākās prioritātes. Papildus Ziemeļjūras-Baltijas koridoram, «Rail Baltica» tika noteikts arī kā daļa no Baltijas jūras-Melnās jūras-Egejas jūras koridora. Pārskatītā TEN-T regula nosaka arī pakāpeniskus termiņus transporta tīkla ieviešanai — pamattīkls, tostarp Eiropas transporta koridori līdz 2030.gadam, paplašināts pamattīkls līdz 2040.gadam un visaptverošs tīkls līdz 2050.gadam.

Ņemot vērā TEN-T regulā noteiktos termiņus, īstenošanas lēmumā aktualizēts sākotnējais «Rail Baltica» ieviešanas grafiks, pielāgojot tos regulas prasībām un projekta progresam.

Lēmumā, kas adresēts Baltijas valstīm, kā arī Polijai un Somijai, noteikta «Rail Baltica» īstenošana pa posmiem, lai pēc iespējas ātrāk savienotu Igauniju, Latviju un Lietuvu ar Eiropas dzelzceļa tīklu Polijas teritorijā. Pirmajā posmā līdz 2030.gada beigām plānots nodrošināt pārrobežu savienojumu, otrajā posmā — īstenot papildu elementus pilnvērtīgai projekta darbībai. Atbilstoši pārskatītajai TEN-T regulai pamattīkls un tā prioritārie koridori jāpabeidz līdz 2030.gada 31.decembrim, taču projektu īstenošana būs atkarīga no gatavības pakāpes un finanšu resursu pieejamības.

Latvija nacionālajā pozīcijā konceptuāli atbalsta EK aktualizēto īstenošanas lēmumu. Latvija pozitīvi vērtē noteiktos prioritāros virzienus — «Rail Baltica» ģeostratēģiskās nozīmes stiprināšanu, ieguldījumu aizsardzībā, drošībā un militārajā mobilitātē, kā arī projekta grafika aktualizēšanu. Vienlaikus Latvijai ir būtiski, ka «Rail Baltica» projekta ieviešana ir īstenojama pakāpeniski atbilstoši pieejamajam ES fondu finansējumam vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējumam un tā paredzamajai plūsmai, kā arī pieejamam valsts budžeta finansējumam, norāda ministrijā.

Atbilstoši valdības pieņemtajam MK 2024.gada 10.decembra lēmumam par «Rail Baltica» projekta īstenošanas pirmo kārtu SM ir uzdots nodrošināt, ka projekta ieviešana norit atbilstoši pieejamajam finansējumam, neuzņemoties saistības bez finansiālā seguma.

EK izstrādāto aktualizēto īstenošanas lēmumu plānots apstiprināt TEN-T komitejā, kur par to balsos visas ES dalībvalstis. Latvijas nacionālā pozīcija izstrādāta, lai definētu mandātu Latvijas pārstāvim šajā lēmumā. Pēc apstiprināšanas TEN-T komitejā aktualizēto īstenošanas lēmumu parakstīs Eiropas ilgtspējīga transporta un tūrisma komisārs Apostols Dzidzikosts.

Latvijas nacionālā pozīcija ir saskaņota ar Ārlietu ministriju, Aizsardzības ministriju, Finanšu ministriju un tā tiks virzīta tālākai apstiprināšanai Saeimā.

Jau vēstīts, ka atbilstoši «RB Rail» jaunākajai informācijai «Rail Baltica» pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā — 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.

Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

«Rail Baltica» projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.