Apelācijas instance lemj no bijušajām «Krājbankas» amatpersonām solidāri piedzīt 43 miljonus eiro

Apgabaltiesa skatīja apelācijas sūdzību par Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada spriedumu, ar kuru tika noraidīta «Krājbankas» prasība un atcelts ar Rīgas apgabaltiesas tiesneša 2014. gada 26. marta lēmumu piemērotais prasības nodrošinājums.

Apelācijas instance secināja, ka bijušās «Krājbankas» amatpersonas, pildot savus pienākumus valdē un padomē, nav rīkojušās pietiekami atbildīgi un rūpīgi, kā to prasa likums. Viņu pieņemtie lēmumi ļāvuši nepamatoti pārskaitīt bankas naudu un noslēgt prettiesiskus ķīlas līgumus, pakļaujot banku finanšu riskam, norādīja tiesā.

Šo darbību rezultātā bankai tika nodarīti ievērojami zaudējumi, secināja tiesa.

Tāpēc tā lēmusi, ka bijušās amatpersonas ir solidāri atbildīgas un kopā tām jāatlīdzina «Krājbankai» 43 miljoni eiro.

Tāpat no bijušajām amatpersonām lemts piedzīt valsts nodevas un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Spriedums vēl nav stājies spēkā un to ir iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Jau vēstīts, ka prasība apgabaltiesā celta pret «Krājbankas» padomes priekšsēdētāju Raimondu Baranausku, viņa vietnieku Aleksandru Antonovu, bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, bankas prezidentu Ivaru Priedīti, valdes locekļiem Mārtiņu Zalānu, Svetlanu Ovčiņņikovu un Dzintaru Pelcbergu, Lietuvas bankas «Snoras» viceprezidentu Nagli Stanciku, «Snoras» uzraudzības padomes locekli Oļegu Suhorukovu un kompāniju «Melfa Group Ltd.», kā arī Austrijas «Meinl Bank», pret kuru gan prasība vēlāk tika atsaukta.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja «Krājbankas» administratora «KPMG Baltics» pārstāvis Oskars Fīrmanis, prasība tiesā iesniegta par nodrošinājuma līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem. «»Krājbanka» ir devusi finanšu ķīlu kā nodrošinājumu ar bijušajiem akcionāriem saistītām sabiedrībām, bet tagad šie līgumi tiek apstrīdēti un debetētā nauda atprasīta,» skaidroja Fīrmanis.

Kā ziņots, 2011. gada nogalē «Krājbankā» tika konstatēts ap 100 miljonu latu (aptuveni 142 miljonu eiro) līdzekļu iztrūkums, bet jau tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa «Krājbanku» pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu «Krājbankas» finanšu pakalpojumu sniegšanu.