Apdrošinātājs: Visvairāk traumu pie ūdens Latvijā gūst jūras piekrastē

Kā aģentūru LETA informēja kompānijā, tās dati rāda, ka lielākā daļa negadījumu pie ūdens nav saistīti ar peldēšanu, bet gan ar atrašanos ūdenstilpes tuvumā, pastaigām, kritieniem piekrastē, iekāpšanu ūdenī vai pārvietošanos pa slideniem akmeņiem.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka 2024. gadā Latvijā noslīka 107 cilvēki, turklāt gandrīz deviņi no desmit traģiskajiem gadījumiem notika dabiskās ūdenstilpēs. Savukārt «Balta» dati liecina, ka atpūtas laikā pie ūdens cilvēki gūst arī dažādas traumas, kurām ne vienmēr ir saistība ar peldēšanu.

Jūrā un tās piekrastē reģistrēti vairāk nekā 40% no visiem kompānijā pieteiktajiem atlīdzību gadījumiem, kas saistīti ar negadījumiem uz ūdens vai tā tuvumā. Ezeros notiek 25% šādu negadījumu, bet upēs — 14%.

«Balta» Personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna skaidro, ka lielāks negadījumu skaits jūrā drīzāk liecina par tās popularitāti, nevis paaugstinātu bīstamību. «Vasarā piekrastē pulcējas tūkstošiem atpūtnieku, un līdz ar pieaugošo aktivitāti pieaug arī dažādu traumu risks,» norāda Juhna.

Viņa skaidro, ka cilvēki pie ūdens visbiežāk gūst dažādas traumas — sagriež pēdas uz akmeņiem vai stikla lauskām, sastiepj saites, sasit rokas vai kājas, kā arī salauž pirkstus. Bieži negadījumi notiek nevis peldoties, bet gan iekāpjot ūdenī, pārvietojoties pa slideniem akmeņiem vai atpūšoties krastā.

Viena no bīstamākajām traumām pie ūdens ir lēkšana ūdenī. Kompānija pēdējo trīs gadu laikā saņēmusi 56 atlīdzību pieteikumus par negadījumiem uz ūdens vai tā tuvumā. Viena no lielākajām atlīdzībām, kas pārsniedza 600 eiro, izmaksāta klientam, kurš ieniris nepietiekami dziļā ūdenī un guvis kakla skriemeļa kompresijas lūzumu.

SPKC dati liecina, ka ik gadu Latvijā 20 līdz 30 cilvēki gūst smagas traumas pēc lēcieniem ūdenī ar galvu, turklāt 90% šādu cietušo ir vīrieši.

Negadījumu sadalījums gada laikā rāda izteiktu sezonalitāti — visbīstamākie mēneši ir no jūnija līdz augustam, bet īpaši izceļas jūlijs, kad reģistrēta gandrīz trešdaļa visu negadījumu, liecina «Balta» dati.

Kompānijā atgādina, ka alkohola lietošana un atrašanās ūdenī nav savienojamas lietas, jo alkohols pasliktina reakcijas ātrumu, koordināciju un spēju objektīvi novērtēt riskus.

Kā vēstīts, Līgo dienā Latvijā noslīkuši divi cilvēki, aģentūru LETA informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD).

Vakar ap plkst. 15.30 tika saņemts izsaukums uz Dobeles novada Penkules pagastu, kur cilvēks bija devies peldēties un pazudis. Pārmeklējot ūdenstilpi, glābēji cilvēku atrada, bet tas jau bija miris.

Savukārt neilgi pirms pusnakts tika saņemts izsaukums uz Smiltenes novada Grundzāles pagastu, kur dīķī slīka cilvēks. Vēl pirms VUGD ierašanās cilvēku bija izdevies izcelt no ūdens, bet arī šajā gadījumā dzīvību glābt vairs nav bijis iespējams.