Apcietina visus trīs Okupācijas muzeja dedzināšanā aizdomās turētos

Tiesa sestdien piemērojusi apcietinājumu vīrietim, kurš šonedēļ iemetis degmaisījumu Latvijas Okupācijas muzeja vadītājas Solvitas Vības kabinetā. Savukārt svētdien tiesa piemērojusi apcietinājumu divām pārējām iesaistītajām personām — vīrietim un sievietei.

Vīrietis, kuru Valsts policijas (VP) aizturēja aizdomās par degmaisījuma iemešanu Vības kabinetā, ir agrāk saistībā ar narkotikām policijas redzeslokā nonācis Latvijas pilsonis.

VP priekšnieks Armands Ruks iepriekš apliecināja, ka otrs vīrietis ir Olaines iedzīvotājs, kurš agrāk tiesāts par mantiskiem noziegumiem, savukārt trešā iesaistītā persona ir kāda Olaines iedzīvotāja, kurā arī iepriekš bijusi policijas redzeslokā.

Jau ziņots, ka nozieguma izdarīšanas motivācija vēl tiekot skaidrota, taču viena no galvenajām versijām ir tāda, ka nodarījums veikts, «pamatojoties uz naidu pret Latvijas valsti, iedzīvotājiem, brīvību un muzeju kā objektu».

Tagad tiek izmeklēts, vai tas bija individuāli motivēts noziegums, vai arī tam uz noziedzīgo darbību pastrādātājiem bijusi arī kāda «ietekme no malas», tostarp, no Krievijas, tāpēc policija izmeklēšanā sadarbojas ar Valsts drošības dienestu (VDD).

Tāpat ziņots, ka naktī uz otrdienu Latvijas Okupācijas muzejā tika iemests degmaisījums, kā rezultātā būtiski cieta muzeja direktores kabinets.

Par notikušo ir sākts kriminālprocess par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.

Pēdējās nedēļās notikuši vairāki incidenti, kas saistīti ar Latvijas vēstures objektiem.

Februārī aizturēts Igaunijas un Krievijas dubultpilsonis, kurš 29.janvārī Tukuma novada Džūkstes pagastā Krievijas specdienesta uzdevumā veica piemiņas akmens «Kurzemes cietokšņa aizstāvjiem — Latviešu leģiona karavīriem» apgānīšanu, aplejot to ar sarkanu krāsu.

Tāpat februārī konstatēts, ka Liepājas Karostā nozagts metāla krusts ar uzrakstu «8 Kurelieši». Šī piemiņas vieta iekārtota, lai atgādinātu par Latvijas Brīvības cīņu vēsturi. Ģenerāļa Jāņa Kureļa grupa jeb kurelieši pastāvēja īsu brīdi 1944.gada otrajā pusē un, par spīti tā laika situācijai, apzinājās sevi ārpus abām okupācijas varām — vāciešiem un krieviem, un bija gatavi cīnīties par brīvu Latviju.