ĀM parlamentārā sekretāre: Dzimuma līdztiesība un sieviešu pārstāvības un tiesību veicināšana ir Latvijas prioritāte cilvēktiesību jomā

Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Kalniņa-Lukaševica akcentējusi, ka Latvijai kā ANO dalībvalstij 2020.gads ir īpaši nozīmīgs, jo tas iezīmē ne vien ANO 75.gadskārtu, bet arī dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas tematikas aktualizēšanos.

Tāpat ĀM parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ANO šogad atzīmē vairāku būtisku starptautisku dokumentu par sieviešu iespēju veicināšanu un dalību starptautiskā miera stiprināšanā gadskārtas. Aprit 25 gadi kopš Pekinas deklarācijas  pieņemšanas un 20 gadu kopš ANO Rezolūcijas 1325 par Sievietēm, mieru un drošību pieņemšanas.

1995.gadā ANO pieņemtā Pekinas deklarācija ir uzskatāma par pirmsākumu sieviešu iespēju veicināšanai, savukārt 2000.gadā pieņemtā ANO Drošības Padomes Rezolūcija 1325 par Sievietēm, mieru un drošību ir vēsturisks politiskais ietvars, kas iezīmēja sākumu jaunam procesam starptautiskā miera un drošības veicināšanā.

Kā skaidroja Kalniņa-Lukaševica, rezolūcija pievērš īpašu uzmanību ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanai, kā arī uzsver sieviešu pārstāvību un iesaisti militāro konfliktu risināšanā un miera uzturēšanas procesos. Latvija ir piedalījusies šo ANO dokumentu izstrādē un atbalstījusi tajos iestrādātos principus.

Kalniņa-Lukaševica vērsa uzmanību, ka sieviešu aktīva pārstāvība sabiedrībā, starptautiskajos procesos un miera uzturēšanā nav tikai ANO darbakārtības jautājums. Dzimumu līdztiesība ir pastāvīga prioritāte arī Eiropas Savienības (ES) vērtību kodolā, tā ir iekļauta visās ES politikas jomās. Līdzīgā veidā sieviešu un bērnu aizsardzība bruņotajos konfliktos ir NATO politikas stūrakmens NATO operācijās un misijās.

ĀM parlamentārā sekretāre atzīmēja, ka Latvija var lepoties ar izciliem rādītājiem sieviešu pārstāvības jomā. Aizvadīto 30 gadu laikā Latvija ir strauji progresējusi, un 2019.gada pētījumā «Sievietes, bizness un jurisprudence» Pasaules Banka atzina Latviju par vienu no sešām valstīm pasaulē, kas likumdošanā nodrošina pilnīgu dzimumu līdztiesību — līdzās Beļģijai, Dānijai, Francijai, Luksemburgai un Zviedrijai. Savukārt ES dzimumu līdztiesības indeksā, kas vērtē situāciju plašākā kontekstā, Latvija ar 59,7 punktiem no 100 punktiem 2019.gadā ierindojas 18.vietā.

Pēc Kalniņa-Lukaševica paustā, pēdējā Saeimas sasaukumā Latvija var lepoties ar vēsturiski lielāko sieviešu skaitu — 31. Vadošos amatos Latvijā strādā 46% sieviešu, salīdzinoši — ES vidējais rādītājs ir 34%. 82% Latvijas tiesnešu ir sievietes. Latvija ir viena no valstīm, kuras Nacionālajos bruņotajos spēkos sievietēm nav ierobežojumi ieņemt jebkāda līmeņa amatu. 2018.gada nogalē pirmo reizi Latvijā par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kapelāni sievieti kļuva Estere Pumpura, savukārt 2020.gadā par Latvijas rezidējošo militāro atašeju ārvalstīs (ASV) kļuva Ilze Žilde, kura ir pirmā sieviete pulkvede Latvijas bruņotajos spēkos.

Tāpat, ĀM parlamentārās sekretāres ieskatā, Latvija var lepoties ar virkni aktīvu un harizmātisku sieviešu starptautisko organizāciju augstākajos amatos. Pēdējā gada laikā Latvijas pārstāves Ilze Juhansone, Baiba Braže un Ilze Brands-Kehris ir izvēlētas ES, NATO un ANO vadošajos amatos. Tas ir augstākais novērtējums profesionālismam un starptautiskajai kompetencei. Latvijas diplomātiskajā dienestā šobrīd strādā 347 sievietes jeb 61% no kopējā darbinieku skaita, un 40% Latvijas vēstnieku ir sievietes.

Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvijas pieredze un labie rādītāji sieviešu aktīvā rīcībā un pārstāvībā ir priekšnoteikums un iespēja Latvijai aktīvi pozicionēties dzimumu līdztiesības jautājumā un «Sievietes, miers un drošība» tematikas veicināšanā starptautiski nozīmīgākajos starptautiskajos formātos — ANO, ES, NATO, EDSO, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD).

Viņa skaidroja, ka starptautiskās krīzes, tostarp Covid-19 pandēmijas laikā, ir parādījušas gan proporcionāli lielāku apdraudējumu sieviešu un bērnu drošībai konflikta situācijās, gan arī apliecinājušas, ka sievietes kā sabiedrības virzītājspēks izpaužas tieši sarežģītajos notikumos. Kā piemēru ĀM parlamentārā sekretāre minēja Baltkrievijas prezidenta amata kandidāti Svetlanu Tihanovsku, kura pieteikusi jaunu pagrieziena punktu mūslaiku Baltkrievijas vēsturē un kļuvusi par pārmaiņu simbolu.

Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka pēdējo gadu laikā globālā drošības situācija ir nesusi vairākus ievērojamus izaicinājumus — starpvalstu konflikti kļūst sarežģītāki, ieilgst un arvien vairāk saistīti ar globālām problēmām. ANO Drošības padomes sāktās «Sievietes, miers un drošība» tematikas darbakārtība ir atbilde uz vairākām samilzušām problēmām, nesot jaunas vēsmas un pārmaiņas. Latvija ir pievienojusies Kanādas vadītajai «Sievietes, miers, drošība» draugu grupai un atbalsta ANO iniciatīvas šajā tematikā.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ĀM vadībā izstrādātais Latvijas Nacionālais rīcības plāns ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1325 par sievietēm, mieru un drošību mērķu īstenošanai Latvijā 2020.-2025.gadam 14.jūlijā tika apstiprināts Ministru kabinetā.

«Esmu gandarīta būt par vienu no šī Nacionālā rīcības plāna vēstniecēm Latvijā. Rīcības plāns paredz trīs galvenos uzdevumus: sabiedrības, īpaši jaunās paaudzes, izpratnes un zināšanu veicināšanu par dzimumu līdztiesību un ar dzimumu saistītas vardarbības izskaušanu; mācības aizsardzības un iekšlietu sektoram, tai skaitā dzimumu līdztiesības konsultanta pozīcijas izveidi, kā arī Latvijas pieredzes un zināšanu nodošanu tālāk,» pauda ĀM parlamentārā sekretāre.

Pēc Kalniņas-Lukaševicas domām, Nacionālā rīcības plāna izstrāde ir viens no pīlāriem veiksmīgai Latvijas kandidatūrai ANO Drošības padomes vēlēšanās 2026.-2027.gadā. Tāpat šogad Latvija kandidē uz ievēlēšanu ANO Sieviešu statusa komisijā 2021. -2025.gadā. Darbs šajā komisijā dos iespēju gan valdībai, gan aktīvajam nevalstiskajam sektoram apliecināt atbalstu ANO starptautiskajai darbakārtībai, uzsvēra ĀM parlamentārā sekretāre.

Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka cilvēktiesību principos un vērtībās balstīta ārpolitikas īstenošana raksturo Latvijas diplomātiju un veido platformu plašai pilsoniskās sabiedrības iesaistei. «Sievietes, miers un drošība» darbakārtība Latvijā un starptautiskajā dimensijā ir spilgts piemērs šādai pieejai.

«Īstenojot rīcības plānu, varam dot papildu drošību un iespējas visiem sabiedrības locekļiem Latvijā, kā arī palīdzēt ceļā uz dzimumu līdztiesību un sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā mūsu partnervalstīm,» norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.