ĀM: Divu gadu laikā ar remigrācijas koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezušās 1842 personas

Kā uzsvērts plāna projektā, lai veicinātu remigrāciju, ir jābūt īpašiem atbalsta pasākumiem. Viens no tādiem ir atbalsts, ko sniedz reģionālie remigrācijas koordinatori. Šo atbalsta pasākumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un plānošanas reģioni īsteno kopš 2018.gada marta.

Ar reģionālo remigrācijas koordinatoru starpniecību potenciālajiem remigrantiem ir iespēja saņemt konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar atgriešanos konkrētā reģionā un pašvaldībā. ĀM skaidro, ka reģionālā pieeja ļauj sagatavot personalizētus piedāvājumus par nodarbinātības un izglītības iespējām, dzīvesvietu, sociālo pakalpojumu grozu konkrētajā pašvaldībā atbilstoši remigranta vajadzībām un interesēm.

Plāna projektā secināts, ka ekonomiskie apsvērumi — darba vai uzņēmējdarbības iespējas — ir viens no būtiskākajiem jautājumiem remigrācijas gadījumā. Jaunākais remigrācijas pētījums 2022.gadā norāda jomas, kuras ir visbūtiskākās cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, tai skaitā nodarbinātības iespējas ar atbilstošu atalgojumu, informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības, personiskā biznesa uzsākšanai.

Tāpat cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, būtisks ir pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā vai nodrošināšanā, informācija par ārvalstu un Latvijas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu salāgošanu, kā arī atbalsta persona, lai risinātu ar atgriešanos Latvijā saistītus jautājumus.

ĀM skaidro, ka informācijas pieejamība par darba vietām, nodarbinātību vai uzņēmējdarbību, sociālo sistēmu koordināciju, mainot mītnes valsti, ir īpaši svarīga cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Tāpēc reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi paredz arī uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstu.

No visiem remigrantiem, kas atgriezās Latvijā no 2021.gada marta līdz 2023.gada septembrim, 74,4% bija vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Bieži jaunas ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā, kas nosaka augsto bērnu un 25 līdz 34 gadus veco iedzīvotāju īpatsvaru remigrantu skaitā.

Plāna projektā uzsvērts, ka cilvēkiem atgriežoties Latvijā, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir informācijas pieejamība par valsts un pašvaldību atbalstu ģimenēm ar bērniem — uz to norāda 19,4% respondentu pētījumā «Dzīves un darba iespējas reģionos kā veicinošie faktori ārējai un iekšējai remigrācijai».

Savukārt pēc dzīvošanas ārvalstīs Latvijā atgriezušos bērnu latviešu valodas zināšanas bieži vien nav pietiekamas, lai viņi varētu iekļauties Latvijas izglītības iestādēs. Lai šiem bērniem un viņu ģimenēm palīdzētu ātrāk apgūt latviešu valodu, Latviešu valodas aģentūra ir izstrādājusi metodiku un ieteikumus skolu pedagogiem. Arī pieaugušajiem tiek piedāvāta iespēja apgūt latviešu valodu — Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārraudzībā tiek īstenoti valodu apmācību kursi, lai veicinātu remigrējušo un viņu ģimenes locekļu integrāciju Latvijā.

ĀM atzīmē, ka plānā 2024.-2026.gadam, ņemot vērā demogrāfiskos izaicinājumus, īpaši Latvijas reģionos, atbalsts remigrācijai ir nozīmīgs ieguldījums valsts tālākajā attīstībā, tādēļ ir būtiski sniegt iespējami plašu informatīvu atbalstu un individuālas konsultācijas darba, mājokļa, izglītības un citos ar remigrāciju saistītos jautājumos.

Vienlaikus koordinators ir arī atbalsta persona, kas palīdz ārvalstīs esošajiem tautiešiem attālināti izvērtēt priekšrocības pārdomātam lēmumam, kā arī sagatavoties, lai veiksmīgi atgrieztos Latvijā. Līdz ar to arī nākamajos trīs gados tiks īstenoti ar reģionālo remigrācijas koordinatoru tīkla atbalsta pasākums.

Ikgadēji paredzēts sagatavot vismaz 1500 personalizētus piedāvājumus remigrantiem, kā arī laika posmā no 2024.gada līdz 2026.gadam uz dzīvi Latvijā ar koordinatoru atbalstu plānots atgriezt ne mazāk kā 1750 personas. Reģionālo remigrācijas koordinatoru un ar to darbību saistīto atbalsta pasākumu īstenošanai ikgadēji ir paredzēts finansējums vairāk nekā 220 000 eiro apmērā.

Plāna projektā uzsvērts, ka reģionālajā attīstībā izšķiroša loma ir uzņēmējdarbības videi reģionos, jo tā sniedz nodarbinātības iespējas un līdz ar to labklājību iedzīvotājiem, stimulē iedzīvotāju palikšanu dzīvesvietās vai radot labvēlīgus apstākļus remigrācijas procesam.

Plāna projekta izstrādātāju ieskatā, ņemot vērā cilvēkresursu trūkumu reģionos, būtiski veidot tādus atbalsta instrumentus, kas tiešā veidā būtu mērķēti uz cilvēkresursu piesaisti reģioniem. Remigrācijas gadījumā tieši ekonomiskie apsvērumi — labi apmaksātas darba vietas un uzņēmējdarbības iespējas, kā arī informācijas pieejamība par tām — ir īpaši svarīgi. Tāpēc reģionālie remigrācijas atbalsta pasākumi, ko īsteno VARAM, paredz arī atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai.

Kopējais plānotais valsts budžeta finansējums ir 400 000 eiro jeb 80 000 eiro katrā plānošanas reģionā viena gada laikā. Valsts budžeta finansējumu plānots novirzīt kā līdzfinansējumu pašvaldību uzņēmējdarbības atbalsta konkursiem, tādējādi piesaistot papildus gan pašvaldību finansējumu, gan privāto līdzfinansējumu un sasniedzot aktivitātei plašāku ietekmi.

Atbalsts tiek sniegts komersantiem jaunu produktu vai pakalpojumu attīstībai, nodrošinot remigrācijas priekšnoteikumus reģionos. Atbalsta rezultātā plānoti ne mazāk kā 50 remigrantu jaunie uzņēmumi vai radītas vismaz 50 jaunas darba vietas remigrācijas atbalstam.

Lai nodrošinātu remigrējušo bērnu veiksmīgu iekļaušanos Latvijas izglītības sistēmā, SIF pārraudzībā tiek īstenoti tiešsaistes latviešu valodas apmācību kursi, lai veicinātu gan pieaugušo remigrējušo peronu un viņu ģimenes locekļu, gan bērnu integrāciju Latvijas sabiedrībā. Katru gadu plānots apmācīt 150 personas, šim mērķim ikgadēji paredzot finansējumu līdz 34 000 eiro.

ĀM klāsta, ka Latviešu valodas aģentūra atbilstoši savai kompetencei un budžeta iespējām ir nodrošinājusi dažādus remigrācijas atbalsta pasākumus: kursus, meistarklases un pieredzes apmaiņas pasākumus Latvijas pedagogiem, kuri strādā ar bērniem no remigrantu ģimenēm. Taču ierobežotā budžeta dēļ līdz šim nav bijusi iespēja organizēt plašākus pasākumus. Plānotā ikgadējā domnīca dažādās darbnīcās un diskusijās ļaus līdzdarboties pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, remigrantu vecākiem, Latvijas pedagogiem, pašvaldību un atbalstošo institūciju pārstāvjiem.