Alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumu dēļ daļa «top!», «Aibe» un «LaTS» veikalu strādā saīsinātu darba laiku

Veikalu tīkla «top!» valdes locekle un mārketinga direktore Ilze Priedīte norāda, ka daļai veikalu ir mainīts darba laiks, samazinot darba stundas gan no rīta, gan vakarā.

Veikalu tīkla «Aibe» pārvaldnieka «Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija» attīstības direktors Juris Lamberts atzīmēja, ka uzņēmēji lēmumus pieņem racionāli. Ja tiem nav iespējams nopelnīt pietiekami, tad nav iemesla veikalu turēt atvērtu.

«Jau tagad aptuveni 80% mazo veikalu strādā tikai tajās stundās, kad alkoholu atļauts tirgot, jo nav izdevīgi maksāt algas pārdevējiem par to, ka veikalā nav pircēju. Jo lielāki ierobežojumi tiks veikti, jo sarežģītākā situācijā būs tirgotājiem,» viņš norādīja.

Tāpat Lamberts minēja, ka parādījušās indikācijas, ka mazo veikalu īpašnieki vēlas savu uzņēmējdarbību izbeigt, vai nu pārdodot savus uzņēmumus, vai aizslēdzot veikalus. Tas var radīt risku, ka cilvēkiem reģionos būs grūtāk iegādāties pārtiku. Viņš uzsvēra, ka mazo veikalu attīstība tiek bremzēta, kas pašreizējos konkurences apstākļos ir ļoti negatīvs signāls.

Veikalu ķēdes «LaTS» pārvaldītāja «Latvijas Tirgotāju savienība» valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis norādīja, ka veikalu darba laiku uzņēmēji mainīs pēc saviem ieskatiem, bet tie tiks samazināti, īpaši svētdienās.

Viņš norādīja, ka grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā uzņēmumu darbību nav mainījuši vai arī tos ir ietekmējuši negatīvi. Vairāki vietējie mazāka lieluma veikali ir pārtraukuši darbību.

Jautājot par alkoholisko dzērienu apgrozījuma izmaiņām, Priedīte atzīmēja, ka veikalos «top!» augustā bija vērojams būtisks alkoholisko dzērienu apjoma samazinājums. Septembrī un oktobrī samazinājums vēl aizvien bija vērojams, bet tas sāk stabilizēties, salīdzinot ar identisku periodu pērn.

Tāpat novērots, ka vairāk pircēju sāk izvēlēties bezalkoholiskas alternatīvas, kā arī pircēji aizvien biežāk izvēlas iegādāties labākus un dārgākus alkoholiskos dzērienus.

Lamberts atzīmēja, ka alkoholisko dzērienu pārdošanas apjoms ir samazinājies par aptuveni 25%.

«No vienas puses, tas ir labi, jo, iespējams, cilvēki mazāk patērē šos dzērienus, no otras puses, būtu muļķīgi dzīvot ilūzijās, ka par šādu apjomu samazinājies «dzērāju» skaits. Visdrīzāk cilvēki vienkārši veido uzkrājumus, iepērkoties lielajos veikalos, vai arī izvēlas apreibināties ar nelegālo alkoholu,» viņš piebilda.

Okmanis atzīmēja, ka dzērienu pārdošanas apjomi samazinājās augustā un septembrī, bet oktobrī atgriezās iepriekšējā līmenī, ko skaidro ar pircēju pielāgošanos jaunajiem tirdzniecības noteikumiem.

Savukārt SIA «Elvi Latvija» valdes locekle Laila Vārtukapteine norādīja, ka «Elvi» primāri ir pārtikas un pirmās nepieciešamības preču veikals, alkohola tirdzniecības ierobežojumiem kopumā nav būtiskas ietekmes uz uzņēmuma darbu.

Vārtukapteine atzīmēja, ka alkohola tirdzniecības laiks ir kļuvis īsāks, bet pārdoto dzērienu daudzums kopumā nav mainījies. Uzreiz pēc normu pieņemšanas šajās preču grupās bija neliels apgrozījuma kāpums, acīmredzot cilvēki pirka vairāk dzērienu, veidoja uzkrājumus mājās, taču sabiedrības uzvedība ir stabilizējusies, un dzērieni tiek iegādāti tādos pašos apmēros kā pērn.

Tā kā alkoholisko dzērienu īpatsvars «Elvi» produktu klāstā ir salīdzinoši neliels, darba laika izmaiņas tieši dzērienu tirdzniecības laika dēļ nav plānotas. Rudens un ziemas periodā daļa «Elvi» veikalu reģionos gadu no gada strādā īsāku darba laiku, un šīm tirdzniecības vietām arī šogad gada tumšajā laikā būs īsāks darba laiks.

LETA jau vēstīja, ka no šā gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus no pirmdienas līdz sestdienai var iegādāties no plkst. 10 līdz 20, bet svētdienās no plkst. 10 līdz 18.

Veikalu tīklu «top!» pārstāvošais uzņēmums «Iepirkumu grupa», kas veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes, 2024. gadā strādāja ar 13,975 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5% vairāk nekā 2023. gadā, savukārt uzņēmuma zaudējumi bija 265 077 eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

«Iepirkumu grupa» reģistrēta 2003. gadā, un tās pamatkapitāls ir 107 109 eiro. Kompānijas īpašnieki ir Egila Butka uzņēmums SIA «Firma Madara 89» (56,51%), AS «LPB» (17,82%), kuras patiesie labuma guvēji ir Juris Aizezers, Aloizs Norkus, Atis Sausnītis un Jānis Strautiņš, «Mārksmens» (12,09%), kas vienlīdzīgās daļās pieder Dacei Brokai un Mārim Brokam, SIA «Dekšņi» (6,3%), kuras īpašnieki ir Sandra Pelce (70%), Anda Fogele (25%) un Evija Plece (5%), SIA «Madara 93» (4,01%), kas pieder Andrim Bērzkalnam, un SIA «Internet Marketing Agency» (3,26%), kuras vienīgā īpašniece ir Kristīna Bernāte.

«Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija» 2024. gadā strādāja ar 31,651 miljona eiro apgrozījumu un 630 881 eiro peļņu. Kompānija reģistrēta 2002. gada jūlijā, un tās pamatkapitāls ir 24 180 eiro. Kompānijas lielākais īpašnieks ir Lietuvā reģistrēts uzņēmums «Aljansas Aibe» (97,02%), bet uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Lietuvas pilsonis Renāts Vaitkevičs.

Savukārt «Elvi Latvija», kas darbojas kā franšīzes devējs, apgrozījums pērn bija 5,868 miljoni eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga divas reizes un bija 231 887 eiro.

Kompānija reģistrēta 2010. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,003 miljoni eiro. «Elvi Latvija» pieder SIA «Fortis VM» (66,88%), kuras īpašnieki ir Imants Rendenieks (88%), Vita Rendeniece (9%) un Igors Kozlovskis (3%), kā arī Rendeniekam (33,05%) un SIA «Realto Capital» (0,07%).

«Latvijas Tirgotāju savienība» pērn strādāja ar 12,07 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4,5% un bija 1,084 miljoni eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Kompānija reģistrēta 2007. gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro. «Latvijas Tirgotāju savienība» īpašnieki ir Okmanis — 42,99%, Inga Tunste — 39,02%, Agita Vanaģele — 10,02%, Ēriks Pīlādzis — 2%, Velga Kalniņa — 2%, Rauls Baumanis — 2%, Arnolds Taukulis — 0,98%, Jeļena Okmane — 0,98%.