Alkohola nozares asociācija: Alkohola patēriņš pērn Latvijā sarucis par 3,2%

LANA aprēķina veidošanā izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas iedzīvotāju skaitu vecumā no 15 gadiem 2022.gadā un 2023.gadā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie dati par alkohola apriti 2022. un 2023.gadā.

LANA aprēķini lecina, ka Latvijas pierobežā pārdoto alkoholisko dzērienu apjomu atsevišķi neatdalot no Latvijas iedzīvotāju kopējā patēriņa, 2023.gadā iegādātais alkoholisko dzērienu apjoms samazinājies līdz 12,58 litriem uz iedzīvotāju, salīdzinot ar 2022.gadā reģistrētajiem 13,05 litriem. Ņemot vērā LANA pieejamos datus, aptuveni 12% tīrā alkohola pārdots Igaunijas un Lietuvas pierobežā.

Atrēķinot pierobežas tirdzniecību no kopējā patēriņa, Latvijā alkoholisko dzērienu patēriņš 2022.gadā bija 11,49 litri uz iedzīvotāju, savukārt 2023.gadā patēriņa īpatsvars pierobežā pēc LANA aplēsēm palika nemainīgs, tādējādi Latvijas iekšējais patēriņš pērn bija apmēram 11,07 litri uz vienu iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.

«Alkohola patēriņa samazināšanās Latvijā 2023.gadā atkārtoti apliecina, ka patēriņš mainās neatkarīgi no jaunu tirdzniecību ierobežojošu pasākumu ieviešanas,» komentē LANA izpilddirektors Dāvis Vītols, piebilstot, ka, kamēr Saeimā tiek virzīti grozījumi Alkoholisko dzērienu aprites likumā, alkoholisko dzērienu patēriņš Latvijā kopumā samazinājies.

Viņš arī pieļauj, ka pagājušajā gadā lielāku ietekmi uz patēriņa samazinājumu atstājusi augstā inflācija un EURIBOR likmes kāpums, kas būtiski samazināja iedzīvotāju pirktspēju. «Turklāt Eiropas valstu pieredzes pētījumā secināts, ka regulējuma politika, kas vērsta uz sabiedrības kopējā alkohola patēriņa samazināšanu, nav saistīta ar pārmērīga patēriņa uzvedības maiņu,» uzsver Vītols.

Vienlaikus LANA izpilddirektors norāda, ka, apzinoties šo likumsakarību, ierobežojumu ieviešanas gadījumā būtu nepieciešams izstrādāt to efektivitātes mērīšanas kritērijus, jo kritēriju trūkums patlaban liedz iespēju paredzēt, vai un kā ierobežojumi varētu ietekmēt pārmērīgu alkohola patēriņu sabiedrībā.

«Pašreizējos apstākļos spējam paredzēt tikai nevēlamās sekas uz valsts ekonomiku. Lai veidotu atbildīgu alkohola lietošanas kultūru, jāvadās pēc datiem, nevis pieņēmumiem,» komentē Vītols.

Latvijas Alkohola nozares asociācija reģistrēta ir 2009.gadā, un tajā ir apvienojušies vairāki alkoholisko dzērienu ražotāji un izplatītāji — 12 biedri un viens asociētais biedrs. Asociācija ir Eiropas alkohola nozares asociācijas «SpiritsEurope» biedrs un Latvijas pārstāvis. Asociācijas mērķis ir sekmēt pārdomātu un funkcionālu alkoholisko dzērienu aprites likumdošanu, kas sekmētu atbildīgu alkoholisko dzērienu patēriņu un sabiedrības veselības uzlabošanos kopumā.

LETA jau vēstīja, ka par gaidāmajām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā kritiski izteikušās vairākas organizācijas, uzņēmumi un valsts iestādes.

Piemēram, Latvijas Vīnziņu asociācija, Latvijas Bārmeņu federācija un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija nosūtījušas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai atklātu vēstuli, kurā norāda uz virkni neskaidrību par plānotajām izmaiņām Alkoholisko dzērienu aprites likumā, tostarp problēmām, kas varētu rasties viesmīlības nozares darba tirgū, tūrismā un virknē izglītības programmu.

Tāpat arī Latvijas Bāru asociācija (LBA) skeptiski vērtē plānotās izmaiņas Alkohola aprites likumā, kas patlaban tiek gatavotas Saeimas otrajam lasījumam. Asociācijas valdes loceklis Oskars Ikstens aģentūrai LETA pauda viedokli, ka plānotās izmaiņas šķietami ir ļoti sasteigtas un nepārdomātas, turklāt sarunu procesā netiek ņemts vērā industrijas viedoklis, un nozare netika aicināta uz konstruktīvu diskusiju.

LETA jau vēstīja, ka pērn 7.novembrī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija atbalstīja ieceri aizliegt alkoholisko dzērienu tirdzniecību svētdienās un svētku dienās no plkst.15.

Tāpat apakškomisija atbalstīja priekšlikumu aizliegt tirgot alkoholu darbadienās un sestdienās no plkst.20 līdz 10, nosakot izņēmumu attiecībā pret mazajiem alus un vīna ražotājiem. Patlaban likums nosaka, ka alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta no plkst.22 līdz 8, izņemot tādas vietas, kurās alkoholiskie dzērieni tiek realizēti tikai izlejamā veidā un tiek nodrošināta to patērēšana uz vietas.

Vēstīts arī, ka ar virzītajiem grozījumiem Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā Veselības ministrija (VM) vēlas samazināt alkohola patēriņu Latvijas iedzīvotāju vidū, kā arī ilgtermiņā samazināt ar alkohola lietošanu saistīto slimību īpatsvaru un mirstību no alkohola lietošanas radītajām sekām, piemēram, aknu cirozes, satiksmes negadījumiem, noslīkšanas, traumām, pašnāvībām un citām sekām. Likumprojekts Saeimā tika virzīts iepriekšējās veselības ministres Līgas Meņģelsones darbības laikā.

Iecerētās izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz alkoholisko dzērienu pieejamības mazināšanu, reklāmas un mārketinga ierobežošanu, kā arī papildu aktivitātes sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā.

Piemēram, alkoholisko dzērienu marķējumā paredzēts iekļaut informāciju var arī ar QR kodu par uzturvērtību un sastāvdaļu sarakstu, kā arī piktogrammas, kas brīdina nelietot alkoholiskus dzērienu grūtniecības laikā un vadot transportlīdzekli.

Tāpat plānots aizliegt azartspēļu organizēšanas vietās piedāvāt alkoholiskos dzērienus par brīvu, tos tirgot un lietot pie azartspēļu iekārtām un galdiem, izvietot brīdinājuma informāciju mazumtirdzniecības vietās ar šādu tekstu «Alkoholisko dzērienu lietošanai ir negatīva ietekme uz veselību, alkoholiskos dzērienus nedrīkst pārdot nepilngadīgām personām, kā arī nepilngadīgas personas nedrīkst tos iegādāties, lietot un glabāt».

Vienlaikus plānots aizliegt tirgot alkoholiskos dzērienus, kuros spirta daudzums pārsniedz 22%, plastmasas (PET) iepakojumā un tilpumā, kas mazāks par 0,2 litriem.

Tāpat paredzēts palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus, līdz 20 gadiem.

Lai ieviestu visaptverošu alkoholisko dzērienu reklāmas un mārketinga ierobežošanu, izmaiņas likumos paredz aizliegt alkoholisko dzērienu cenu vai atlaižu reklāmu vairākās vietās. Tas attiecas uz preses izdevumiem un citiem drukātajiem reklāmas izdevumiem, publikācijām patērētājiem, kinoteātriem, interneta vietnēm, kā arī tiešsaistē esošajām reklāmām un tiešsaistes saskarnēm jeb aplikācijām.

Grozījumi paredz arī aizliegt tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas piedāvā alkoholu kopā ar citu preci vai pakalpojumu par izdevīgāku cenu, kā arī piedāvā alkoholiskos dzērienus degustācijā, izņemot mazumtirdzniecības vietā, par velti, kā dāvanu vai kā kompensāciju par citas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu.

Ar izmaiņām Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredzēts aizliegt arī cenu vai atlaižu reklāmu alum un vīnam televīzijā un radio.

Atbilstoši spēkā esošajam regulējumam jau šobrīd televīzijā un radio ir atļauta tikai alus un vīna reklāma. Lai arī likumprojekts pilnībā neaizliegs alkoholisko dzērienu reklāmu televīzijā un radio, tiks aizliegtas šo dzērienu cenu vai atlaižu reklāmas.