Aizvadītajā gadā Latvijā tika izsludināti 311 likumi

Starp šiem tiesību aktiem ir 53 jauni likumi un 258 grozījumi.

Visvairāk grozītais likums 2022.gadā bija Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums, kas tika izsludināts pērnā gada 4.martā. Likumam kopumā bijuši 13 grozījumi.

Gada īsākais likums bijis «Par Diānas Mejas Mathuras atzīšanu par Latvijas pilsoni», kas tika publicēts 22.jūnijā. Tas sastāv no septiņiem vārdiem.

Savukārt garākais pērn izsludinātais likums bijis Elektronisko sakaru likums. Tas tika publicēts 28.jūlijā un ietver 125 pantus.

Garākais likuma nosaukums — 157 vārdi — ir likumam par Ungārijas Aizsardzības ministrijas pievienošanos Saprašanās memorandam, kuru izsludināja 20.oktobrī.

Visīsāko laiku bijis spēkā likums «Par Ukrainā cietušo un bojā gājušo piemiņas dienas noteikšanu», kas «Latvijas Vēstnesī» tika publicēts 8.aprīlī. Tas bija spēkā 33 dienas.

Visvairāk skatītie no pērn pieņemtajiem bijuši Pašvaldību likums, Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums un Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likums.

Visoperatīvāk izsludinātie likumi bijuši grozījumi likumā «Par 1994.gada 30.aprīlī Maskavā parakstītajiem Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumiem» un grozījumi likumā «Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu», kas tika izsludināti to pieņemšanas dienā 12.maijā.

Savukārt nodoti otrreizējai caurlūkošanai pērn tika divi tiesību akti — Pašvaldību likums un Elektronisko sakaru likums.