Otrdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) Latgalē dzimušais un augušais Melnis norādīja, ka amatam uzrunāts piektdien un iespējamo aizsardzības ministra pienākumu pildīšanu viņš uztver kā misiju. Izmantojot savu pieredzi, viņš centīšoties ļoti ātrā tempā pārņemt visu, ko nepieciešams, no Ukrainas.
Vienlaikus viņš runāšot ar NBS komandieri Pudānu un atbalstīšot viņa lēmumos, kā arī nodrošināšot ar nepieciešamajiem resursiem, lai Pudāna komanda varētu veikt valsts uzdevumus, «nodrošinot drošas debesis Latgalē un robežas aizsardzību».
Melnis norādīja, ka, viņam nokļūstot amatā, būs trīs galvenās prioritātes. Pirmkārt, turpināt ministrijā sāktos darbus, galveno uzsvaru liekot uz Ukrainas pieredzes pārņemšanu un integrēšanu bruņoto spēku pieredzē un zināšanās. Otrkārt, militārās industrijas ekosistēmas pilnveidošana, sakārtošana un integrēšana aizsardzības nozarē, lai bruņotie spēki varētu efektīvāk strādāt un pildīt uzdevumus. Trešā prioritāte būšot NBS spēju pārorientēšana šodienas un rītdienas vajadzībām.
Vaicāts, kas līdz šim liedza ieviest Ukrainas pieredzi NBS, Melnis atbildēja, ka šo pieredzi nepieciešams ieviest daudz ātrāk un vairāk. Ukrainas karavīri jau ir dalījušies ar savu pieredzi, taču nepieciešamas gan sistēmas, gan sistemātiska pieeja, viņš teica.
«Gadījums ar dronu ielidošanu un austrumu robeža ir kārtīgs pamats, lai varētu nofokusēties. Uzaicināt Ukrainas speciālistus uz Latviju, kā arī braukt un skatīties, kā ukraiņi izmanto šīs sistēmas un strādāt kopā ar industriju maksimāla efekta palielināšanai. Es negribētu teikt, ka kāds nav izdarījis līdz galam savu darbu. Varbūt tas ir lēnāk gājis, bet tāpēc ir vajadzīgs grūdiens,» uzsvēra Melnis.
Melnis arī apliecināja, ka vēl nav atvaļinājies no dienesta NBS.
Ja Saeima lems par viņa apstiprināšanu, tad viņš atvaļināšoties uz ministra pilnvaru laiku un pēc tam plānojot atgriezties NBS, ja NBS komandieris redzēšot vajadzību pēc viņa zināšanām. Ja juridiski būs nepieciešams atvaļināties jau pirms apstiprināšanas, tad to viņš arī darīšot.
«Soli esmu spēris, uzrunāts tiku. Redzot situāciju, nav jau starpība, kādā izskatā es kalpošu savai valstij — vai tas būs formastērps vai tas būs uzvalks,» uzsvēra pulkvedis.
Jau ziņots, ka svētdienas vakarā par atkāpšanos no amata paziņoja aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P), un vienlaikus viņa demisiju pieprasīja Siliņa, kura jau uzrunājusi pulkvedi Melni ieņemt aizsardzības ministra amatu un viņš esot piekritis. Premjere uzskata, ka ministrija jāvada profesionālim.
Lēmumu premjere pieņēmusi pēc dronu incidentiem Latgalē, norādot uz uzticības zudumu ministram un problēmām nozarē.
Savukārt Sprūds paziņojis par atkāpšanos, uzņemoties politisko atbildību un cenšoties pasargāt armiju no ieraušanas politiskās spēlēs. Vienlaikus turpinās izvērtējums par NBS rīcību pēc incidentiem, kā arī darbs pie pretgaisa aizsardzības stiprināšanas. Pirmdien Sprūds aizvada pēdējo dienu ministra amatā.
Partija «Progresīvie» pirmdienas pēcpusdienā paziņoja, ka uzskata, ka Siliņa nespēj atbildīgi vadīt valdību, vienlaikus politiskais spēks savās turpmākajās rīcībās «būs nosvērts» un vispirms Ministru prezidenti aicinās uz sarunu. «Progresīvie» cer, ka gaidāmā tikšanās ar premjeri ļaus iegūt skaidrību par turpmāko rīcību un valdības darba perspektīvām.
Melnis patlaban ir Aizsardzības ministrijas pārstāvis Ukrainā, kā arī Siliņas ārštata padomnieks militārās sadarbības jautājumos. Melnis NBS dienē kopš 1998. gada, savulaik bijis Sauszemes spēku Kājnieku brigādes Operatīvās plānošanas Operatīvās pārvaldes nodaļas priekšnieks, Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona komandieris un NBS Apvienotā štāba Operatīvās plānošanas departamenta priekšnieks.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.