«airBaltic» potenciāli varētu atlaist 500 līdz 700 darbinieku

Patlaban lidsabiedrībā strādā apmēram 3000 cilvēku, tādējādi varētu tikt ietekmēti aptuveni 20% darbinieku.

Atbilstoši pašreizējām prognozēm izmaiņas varētu skart no 500 līdz 700 amata vietām «airBaltic» bāzēs Rīgā, Viļņā un Tallinā. Precīzs pozīciju skaits vēl neesot noteikts un var mainīties procesa gaitā.

Minētais diapazons atspoguļo gan pašlaik notiekošās konsultācijas ar arodbiedrībām par iespējamiem samazinātas slodzes risinājumiem pilotiem un salona apkalpes darbiniekiem, gan jaunu organizatorisko struktūru izstrādi uzņēmumā kopumā. Tās plānots definēt līdz oktobra vidum.

«airBaltic» par kolektīvo darbinieku skaita samazināšanu ir informējusi Nodarbinātības valsts aģentūru. Turpmākie soļi tiks veikti atbilstoši normatīvos noteiktajai kārtībai.

Detalizētāka informācija darbiniekiem tiks sniegta oktobrī. Uzņēmumā uzsver, ka, ņemot vērā, ka individuāli lēmumi vēl nav pieņemti, patlaban ir pāragri norādīt iespējamo ietekmi uz atsevišķām bāzēm, uzņēmuma funkcijām vai darbinieku grupām.

Aviokompānijā papildina, ka darbinieku skaita pārskatīšana ir viens no pasākumiem jaunajā biznesa plānā. Kā ziņots iepriekš, tā prioritātes ir lidsabiedrības finansiālās stabilitātes stiprināšana, mērķtiecīgāks maršrutu tīkls un kopumā efektīvāka darbība. Plāns paredz arī mazāku «Airbus A220-300» floti un ciešāku sadarbību ar ACMI jeb lidmašīnu nomu kopā ar apkalpi partneriem visa gada garumā, vienlaikus saglabājot savienojamību Latvijai un Baltijas reģionam.

«airBaltic» prezidents un izpilddirektors Erno Hildēns norāda, ka kompānija apzinās, ka gaidāmās pārmaiņas darbiniekiem ir ļoti nozīmīgas, tādēļ lidsabiedrības prioritāte ir rīkoties atbildīgi, caurskatāmi un ar cieņu pret ikvienu kolēģi, savlaicīgi informējot par uzņēmuma turpmākajiem soļiem.

Viņš uzsver, ka patlaban lēmumi par konkrētām personām vēl nav pieņemti, un pirms tam notiek nepieciešamās sarunas un konsultācijas. Pēc viņa teiktā, viss process tiks īstenots, pilnībā ievērojot spēkā esošo tiesisko regulējumu un noteiktās procedūras.

Lidsabiedrība pakāpeniski sniegs informāciju par būtiskākajiem jaunumiem gan saistībā ar izmaiņām darbinieku skaitā, gan jaunā biznesa plāna īstenošanu kopumā.

«airBaltic» uzsver, ka šīs pārmaiņas neietekmē «airBaltic» lidojumu grafiku. Lidsabiedrība turpina darbu ierastajā režīmā, un visi plānotie reisi tiek izpildīti atbilstoši grafikam.

LETA jau ziņoja, ka «airBaltic» sākusi finanšu saistību restrukturizāciju atbilstoši ASV tiesību aktos noteiktajai «Chapter 11» procedūrai.

Kopumā «airBaltic» ir saņēmusi saistošu finansētāju apņemšanos nodrošināt līdz 350 miljonu eiro jaunu finansējumu (DIP) uzņēmuma likviditātes un darbības nodrošināšanai «Chapter 11» procesa laikā. Patlaban «airBaltic» ir saņēmusi pirmo finansējuma daļu 140 miljonu eiro apmērā, no kuras 78,925 miljonus eiro izmantos, lai izpirktu astoņas lidmašīnas un septiņus dzinējus.

Finansējuma piesaisti organizējis SVP, un to apņēmušies nodrošināt «Barclays», «Hayfin Capital Management», «Morgan Stanley», «Oaktree Capital Management» un «Strategic Value Partners». Procentu likme ir SOFR +8% jeb patlaban aptuveni 12%, taču šajā procesā arī būs papildu komisijas maksas līdz 52,5 miljonu eiro apmērā.

Tādējādi līdzšinējais plāns piesaistīt līdz 257 miljoniem eiro ar 25% gada likmi no obligāciju turētājiem netiks īstenots. Vienlaikus obligacionāru grupa «Ad Hoc Group» un atsevišķi privātie obligacionāri tiesā iesnieguši iebildumus pret DIP finansējuma nosacījumiem un iespējamo ietekmi uz obligāciju turētāju nodrošinājumu.

«Chapter 11» režīms pasargā «airBaltic» no kreditoru prasījumiem līdz saistību restrukturizācijas pabeigšanai.

Kompānijā arī vēsta, ka lidojumi un klientu apkalpošana turpināsies ierastajā kārtībā. Visi reisi tiks veikti atbilstoši plānotajai lidojumu programmai, esošās biļetes un rezervācijas ir derīgas, un pasažieri var turpināt iegādāties biļetes un ceļot ar «airBaltic» kā līdz šim.

Izejot no šī procesa, gala rezultāts būs tā dēvētais reorganizācijas plāns, kas būs jāapstiprina tiesai. Plānots, ka process varētu noslēgties 2027. gada vidū.

Tāpat ziņots, ka «airBaltic» obligāciju turētāji augustā atbalstīja divu tuvāko obligāciju procentu maksājumu kapitalizāciju, kā arī vairākus citus pasākumus, kas lidsabiedrībai sniedz papildu elastību uzņēmuma pārskatītā biznesa plāna īstenošanā.

Obligāciju turētāji atbalstījuši procentu maksājumu, kas bija jāveic šā gada 14. augustā un 14. novembrī, pieskaitīšanu obligāciju pamatsummai, nevis izmaksu naudā. Tāpat pieņemts lēmums par pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.