«airBaltic» atmaksājusi pirmo aizdevuma daļu 6,4 miljonu eiro apmērā

Ministrijā informē, ka «airBaltic» pilda uzņemtās saistības un ir veikusi pirmo aizdevuma atmaksas maksājumu 6,4 miljonu eiro apmērā.

Valsts budžeta aizdevums 30 miljonu eiro apmērā lidsabiedrībai tika piešķirts, lai stabilizētu aviokompānijas īstermiņa likviditāti un nodrošinātu nepārtrauktu operacionālo darbību līdz biznesa plāna īstenošanai.

Atbilstoši noslēgtajam līgumam aizdevumu lidsabiedrībai izmaksā pakāpeniski, un tā atmaksa paredzēta pa daļām. Pilna aizdevuma atmaksa plānota līdz 31. augustam.

Aizdevuma izmaksu un apkalpošanu nodrošina Valsts kase, savukārt SM izveidotā darba grupa uzrauga «airBaltic» darbību, tostarp aizdevuma līdzekļu izlietojumu.

Ministrijā atzīmē, ka uzņēmums turpina nodrošināt lidojumus atbilstoši plānotajai programmai. Aizdevums ļauj uzturēt stabilu lidojumu tīklu, izvairoties no straujām izmaiņām un mazinot degvielas cenu pieauguma ietekmi.

Vienlaikus lidsabiedrība īsteno pasākumus darbības stabilizēšanai, tostarp izvērtē maršrutu rentabilitāti, optimizē kapacitāti un elastīgi pārvalda floti, izmantojot biznesa modeli, kas balstīts uz regulārajiem reisiem un lidmašīnu nomas kopā ar apkalpi jeb ACMI pakalpojumiem.

Ministrijā uzsver, ka «airBaltic» ir nozīmīgs Latvijas un Baltijas reģiona ekonomikas virzītājspēks. Uzņēmums tieši nodarbina aptuveni 3000 darbinieku un netieši rada vēl tūkstošiem darbavietu saistītajās nozarēs. Ar vairāk nekā 130 tiešajiem maršrutiem un sadarbības iespējām vairāk nekā 300 galamērķos lidsabiedrība nodrošina kritiski svarīgu savienojamību, veicinot investīcijas, eksportu un tūrisma attīstību, kā arī stiprinot Latvijas starptautisko konkurētspēju.

Iepriekš ministrijā aģentūrai LETA neatklāja aizdevuma procentu likmi, norādot, ka tā ir noteikta atbilstoši Valsts kases metodoloģijai un tirgus apstākļiem.

Ministrijā skaidroja, ka detalizētāka informācija par aizdevuma nosacījumiem nevar tikt izpausta, ņemot vērā, ka uzņēmums ir regulēta tirgus emitents un ievēro Eiropas Savienības Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regulu (MAR).

Vienlaikus atbilstoši Saeimas lēmumam SM ir sagatavojusi nepieciešamo informāciju, skaidrojumus un pamatojošos materiālus, kas šā gada 5. maijā iesniegti Eiropas Komisijai (EK). Komisijas viedoklis par nosūtīto informāciju vēl nav saņemts.

LETA jau ziņoja, ka Saeimas deputātu vairākums šogad 16. aprīlī piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai «airBaltic» 30 miljonu eiro apmērā. Valsts īstermiņa aizdevuma pamatsummas un aizdevuma procentu atmaksas termiņš ir šā gada 31. augusts. Aizdevums izsniegts bez nodrošinājuma.

Tāpat ziņots, ka «airBaltic» koncerna zaudējumi šogad pirmajā ceturksnī bija 70,064 miljoni eiro, kas ir 2,4 reizes vairāk nekā 2025. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt «airBaltic» koncerna apgrozījums palielinājās par 12,3% un bija 149,086 miljoni eiro.

«airBaltic» pārstāvji skaidroja, ka lidsabiedrības zaudējumu apmēru pirmajā ceturksnī ietekmēja ārvalstu valūtas kursu svārstības, ar finansēšanu saistītās izmaksas, samazināts komerciālais atbalsts un pastāvīga izmaksu pieauguma spiediens vairākās kategorijās.

«airBaltic» koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt «airBaltic» koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā.

Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.

Pagājušā gada vasarā par «airBaltic» akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa». Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% «airBaltic» akciju, «Lufthansa» — 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam «Aircraft Leasing 1» — 1,62%, bet 0,01% — citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.

Pēc «airBaltic» akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) «Lufthansa» līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka «Lufthansa» pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no «airBaltic» kapitāla. Latvijas valdība 2024. gada 30. augustā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Pērn augustā valdība nolēma, ka Latvija, tāpat kā «Lufthansa», veiks līdzieguldījumu 14 miljonu eiro apmērā «airBaltic» pirms potenciālā IPO.

Ņemot vērā 2025. gada finanšu rezultātus un situāciju tirgū, «airBaltic» gan ir apturējusi iespējamo IPO un šobrīd to neuzskata par potenciālu kapitāla avotu 2026. gadā, teikts «airBaltic» gada pārskatā.

Pārskatā norādīts, ka, neraugoties uz gaidāmo operatīvās un komerciālās darbības uzlabojumu, aviokompānija 2026. gadā darbosies ar negatīvu brīvo naudas plūsmu, un, ņemot vērā pašreizējās prognozes, vadība sagaida, ka darbības finansēšanai 2026./2027. gada ziemas sezonai būs nepieciešama papildu naudas injekcija 100 līdz 150 miljonu eiro apmērā.