Abu Meri lūgs VM izvērtēt iespējas pārņemt Daugavpils reģionālo slimnīcu valsts pārvaldībā

Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Ilona Oša, sākot reģionālās vizītes, veselības ministrs pirmdien viesojās Latgalē, kur apmeklēja Daugavpils reģionālo slimnīcu. Slimnīcā Abu Meri tikās ar Daugavpils valstspilsētas pārstāvjiem, visiem četriem slimnīcas padomes locekļiem un vienīgo slimnīcas operatīvās darbības vadītāju — valdes locekli Grigoriju Semjonovu. Tikšanās laikā tika pārrunāts aktuālais slimnīcas kritiskā finanšu stāvokļa jautājums un reģionālo slimnīcu pārvaldības problemātika kvalitatīvu veselības pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas iedzīvotājiem.

Daugavpils slimnīcas pārstāvji — gan valdes priekšsēdētājs, gan padomes locekļi, gan pašvaldība — vēlreiz iezīmēja kritisko situāciju slimnīcas finanšu veselības jomā, piedāvājot valstij pārņemt Daugavpils reģionālo slimnīcu valsts pārvaldībā.

Pēc tikšanās Abu Meri aģentūrai LETA atzina, ka situācija ir ļoti nopietna. Viņš norādīja, ka Daugavpils reģionālā slimnīca ir daudzprofilu slimnīca un sniedz plašu veselības pakalpojumu klāstu Latgales reģiona iedzīvotājiem. Tai ir milzīga nozīme ne tikai veselības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā reģionos, bet tas ir arī valsts drošības jautājums. Tomēr, uzklausot slimnīcas vadības pārstāvjus, viņš nevar pilnībā piekrist, ka visas problēmas tiek paskaidrotas ar valsts finansējuma nepietiekamību.

«Reģionālās slimnīcas Latvijā šobrīd uzrāda ļoti dažādu kvalitātes un finanšu veselības rādītājus, tādēļ šobrīd te, Daugavpilī, saskatu kvalitatīvas pārvaldības prakses trūkumu — ilgstoša nepietiekama menedžmenta kapacitātes, risku identificēšanas un vadības trūkumu. Nav saprotama slimnīcas padomes un pašvaldības kā lielākā kapitāla daļu turētāja kavēšanās ar vispusīga audita veikšanu, izvērtējot slimnīcas pārvaldības efektivitāti,» atzīmēja ministrs.

Viņš apzinās, ka VM būs jārīkojas, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un, lai gūtu pārliecību, ka kritiskā situācijā Latvijas iedzīvotājiem tiks sniegta nepieciešamā palīdzība un drošības sajūta.

«Attiecībā uz Daugavpils Reģionālo slimnīcas pārvaldības jautājumu es lūgšu ministrijā atbildīgos par kapitālsabiedrību pārvaldību ļoti izvērtēt iespējas pārņemt slimnīcu valsts pārvaldībā un jau tuvākajā laikā rast konkrētu risinājumu,» norādīja Abu Meri.

Tāpat Daugavpilī veselības ministrs iepazinās arī ar Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas (DPNS) darbu. Tā pēdējo gadu laikā aktīvi darbojusies, lai nodrošinātu mūsdienīgu ārstniecību — slimnīcā visos palīdzības līmeņos ir pieejami multiprofesionālās komandas pakalpojumi. Neskatoties uz cilvēkresursu izaicinājumiem, DPNS ir spējusi uzrādīt pozitīvu tendenci profesionāla personāla piesaistīšanā. Slimnīcas vadība ir atvērta un aktīva attīstības projektu īstenošanai un inovatīvu pieeju pielietošanai ārstniecībā.

Abu Meri atzinīgi novērtēja slimnīcas iesaistīšanos nozares ilgtspējas un kvalitātes pilnveidošanā — sadarbojoties ar Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra nodibināto metodiskās vadības centru — tieši psihiskās veselības sfēra pirmā ir sākusi definēt metodiskos standartus un kvalitātes kritērijus ārstēšanai.

Pirmās reģionālās vizītes noslēgumā ministrs iepazinās ar Jēkabpils Reģionālās slimnīcas renovēto Uzņemšanas nodaļu un dienas stacionāru, nesen izveidoto insulta vienību, kā arī apskatīja operāciju bloku.

Pēc slimnīcas telpu apskates ar Jēkabpils Reģionālās slimnīca vadību un darbiniekiem Abu Meri diskutēja par aktualitātēm veselības aprūpes nozarē — mediķu tālākizglītību un personāla izaicinājumiem, īpaši reģionos, medikamentu pieejamību un efektivitāti, kā arī onkoloģijas digitalizācijas nozīmīgumu.

Jau ziņots, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsācis klātienes vizītes slimnīcās, lai iepazīties ar to darbību, investīcijām infrastruktūra un pakalpojumu kvalitātes pilnveidošanā visā Latvijā. Piektdien, 20.oktobrī, paredzēts apmeklēt slimnīcas Balvos, Gulbenē un Alūksnē.

Vēl pēc nedēļas 27.oktobrī veselības ministrs Hosams Abu Meri reģionālajā vizītē apmeklēs Ventspils, Talsu un Kuldīgas slimnīcas

LETA jau rakstīja par Daugavpils slimnīcas finansiālajām grūtībām. Daugavpils pašvaldības domes sēdē 31.augustā Semjonovs ziņoja, ka slimnīcas darbības nodrošināšanai līdz gada beigām pietrūkst 7,6 miljonu eiro. Uz to brīdi slimnīcas parādi piegādātājiem jau esot vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Slimnīcas pārstāve Gundega Gronska iepriekš norādīja, ka neviens nepieļaušot, lai slimnīca bankrotētu, nemaz nerunājot par slēgšanu. Finanšu trūkuma dēļ visdrīzāk būs jāpārskata slimnīcas sniegtie pakalpojumi. Pagaidām nav gan zināms, kādi veselības aprūpes pakalpojumi slimnīcā paliks un kas būs jāslēdz, lai novērstu riskus un turpinātu nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Tāpat oktobra sākumā kļuva zināms, ka pēc četrarpus gadiem amatā Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs uzrakstījis atlūgumu. Lielās iestādes vadībā viņš jūtoties izdedzis, jo šajā laikā vienai krīzei sekojusi nākamā. Viņaprāt, šajā amatā jāstājas cilvēkam ar jaunu enerģiju un arī lielāku politisko aizmuguri — iespējams, tā varētu slimnīcu pasargāt no hroniskajiem, nu jau miljonos mērāmajiem parādiem un maksātnespējas draudiem.

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» pieder Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai (89,29%), Augšdaugavas novada pašvaldībai (8,42%) un Rīgas Stradiņa universitātei (2,29%), liecina «Firmas.lv» dati. Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 50,97 miljoni eiro, zaudējumi — 3,5 miljoni eiro.