ZM: Latvija pērn lauksaimniecības un pārtikas produktu importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija — 321 miljona eiro vērtībā, Vācija — 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija — 288 miljonu eiro vērtībā un Polija — 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES — Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija — 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Ministrija norāda, ka pērn 90% no Latvijas importa vērtības no Krievijas veidoja četras produktu grupas. Tostarp 45% bija pārtikas rūpniecības atliekas, galvenokārt rauši no saulespuķu sēklām, biešu mīkstums lopbarībai, rauši no rapšu sēklām, rauši no sojas pupām un citi produkti, 25% bija graudi, galvenokārt kukurūza, rudzi un kvieši, bet vēl 13% bija dārzeņi un 7% — tauki un eļļas.

Caur Latviju pērn zivju produkcija Eiropā importēta 2,1 miljona eiro apmērā, kas ir 0,2% no kopējā ES rādītāja šajā pārtikas produktu grupā. Vienlaikus caur Latviju ES pērn nonākuši 30% no Krievijas pārtikas rūpniecības atliekām un gatavās lopbarības, 20% graudu, kā arī 15% dārzeņu.

Informatīvajā ziņojumā pausts, ka saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes datiem no Krievijas 2023.gadā Latvijā tika ievestas 2 586 430 tonnas graudu un rapšu. Pēc VID datiem, graudu un rapša imports pērn, salīdzinot ar laiku pirms Krievijas sāktās pilna apmēra karadarbības Ukrainā, palielinājies 4,1 reizi — no 104 000 tonnām 2021.gadā līdz 423 000 tonnām 2023.gadā.

Tāpat, pēc VID datiem, ZM secinājusi, ka pērn Latvijā palielinājies ne tikai importēto graudu apjoms no agresorvalsts, bet arī tranzīta pakalpojumu apmērs. 2023.gadā graudu un rapša tranzīts Latvijā no Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas veidoja 2,3 miljonus tonnu, kas ir par 129% vairāk nekā 2022.gadā.

ZM arī norāda, ka saskaņā ar «Eurostat» datiem kopā ES lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports uz Krieviju 2023.gadā bija 6,28 miljardi eiro, savukārt no Latvijas uz Krieviju eksportēta produkcija 990 miljonu eiro vērtībā. Kopumā Latvijas izcelsmes produkcija Krievijā pērn janvārī-novembrī eksportēta 1,5% apmērā no kopējā ES rādītāja.

Ministrija skaidro, ka caur Latviju uz Krieviju lielos apmēros tiek eksportēti Itālijas, Francijas, Spānijas, Īrijas un citu ES un trešo valstu lauksaimniecības un pārtikas produkti. Kopumā no Latvijas uz Krieviju tiek eksportēti produkti no 63 dažādām pasaules valstīm.

ZM veiktā analīze par visvairāk skartajām lauksaimniecības nozarēm Latvijā, liecina, ka kopējie lauksaimniecības nozares ekonomiskie zaudējumi 2023.gadā, kurus noteica vairāku ekonomisko, īpaši Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekme uz ražošanas resursiem, produktu cenām, un klimatisko apstākļu mijiedarbība, veidoja 412,32 miljonus eiro.

Vislielākie zaudējumi monetārā izteiksmē bija piena lopkopības un graudkopības nozarei, attiecīgi 129,25 miljoni eiro un 106,43 miljoni eiro, kurām seko ganāmo mājlopu (84,94 miloni eiro), lopbarības kultūru (56,51 miljoni eiro), rapša (20,53 miljoni eiro), augļu un ogu (11,82 miljoni eiro) un kartupeļu (2,84 miljoni eiro) audzēšanas nozare.

ZM ziņojumā arī norādīts, ka 2023.gadā Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) robežkontroles punktos pārbaudījis 2,14 miljonus tonnu pārtikas produktu, kas nākuši no Krievijas, no kuriem 40% paredzēti patēriņam pārtikai un 60% dzīvnieku barībai. Pēc sākotnējiem datiem, Latvijai kā saņēmējvalstij paredzēti 98,6% jeb 2,11 miljoni tonnas šo produktu.

Vienlaikus 2023.gadā PVD veicis 9630 kontroles četru visbiežāk ievesto produktu grupām no Krievijas, kā rezultātā 39 sūtījumi jeb 6582 tonnas sūtījumu tika noraidīti.

Informatīvajā ziņojumā pausts, ka apmēram 98% sūtījumu tiek ievesti pa dzelzceļu un 2% — ar autotransportu. Produkciju transportējot ar dzelzceļa transportu, tā pavaddokumentos bieži tiek norādīts, ka sūtījumu ar ūdenstransportu tālāk paredzēts izvest uz citu ES dalībvalsti, visbiežāk — uz Dāniju, Spāniju, Beļģiju, Portugāli, Nīderlandi, Vāciju, Itāliju, kaut gan kā saņēmējs tiek norādīts Latvijas uzņēmums, piemēram, kāds ostas terminālis.

ZM uzsver, ka vairāk nekā puse no visām graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkrautajām kravām Latvijas lielajās ostās ir Krievijas izcelsmes. Uz lielo ostu pieostas stacijām pa dzelzceļu pērn piegādātas 3,73 miljoni tonnu Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu jeb 52,5% no visām graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkrautajām kravām.

Ar Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu kravu pārkraušanu Latvijas lielajās ostās nodarbojas 18 uzņēmumu, norāda ZM. Tostarp uz Ventspils pieostas staciju pa dzelzceļu pērn piegādātas 250 000 tonnas Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu, veidojot 62,9% no visām ostā pārkrautajām graudu un citu lauksaimniecības produktu kravām.

Uz Rīgas pieostas stacijām pa dzelzceļu pērn piegādātas 1,03 miljoni tonnu Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu, veidojot 31,7% no visām ostā pārkrautajām graudu un citu lauksaimniecības produktu kravām, savukārt Liepājas pieostas stacija 2023.gadā saņēma 2,45 miljonus tonnu Krievijas izcelsmes graudu un citu lauksaimniecības produktu, veidojot 71% no visām ostā pārkrautajām graudu un citu lauksaimniecības produktu kravām.

ZM informatīvajā ziņojumā iekļāvusi vairākus pasākumus, kas būtu veicami valsts mērogā, lai mazinātu Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā un informētu sabiedrību par pārtikas produktu izcelsmi.

Cita starpā ZM rosina īstenot pārtikas produktu marķēšanu ar attiecīgās ražošanas valsts norādi tirdzniecības vietās, kā arī veicināt un plānot Latvijas ražotājiem nepieciešamo infrastruktūru graudu eksportam, pie kā būtu jāstrādā arī Satiksmes ministrijai.

Tāpat ZM rosina no valsts un pašvaldību iepirkumiem izslēgt lauksaimniecības un pārtikas produktus, kuriem ir Krievijas vai Baltkrievijas izcelsme vai kuri ražoti šajās valstīs.