Viņas dzīvesgājums ir neticams un kontrastiem bagāts – piedzimusi greznībā, izdzīvojusi kara šausmas, spēlējusi vienu no bīstamākajām lomām izlūkdienestos un savas dzīves nogali veltījusi mīlestībai pret dzīvniekiem. Šis ir stāsts par sievieti, kura spēja uzzināt visu, bet izvēlējās klusēt…
Rīgas zelta laikmets Kristīnes stāsts sākas 1920. gada 12. septembrī Londonā un drīz vien turpinās mātes dzimtajā Rīgā – pilsētā, kas, pārdzīvojusi Pirmā pasaules kara jukas, lēnām pārtop par plaukstošu Eiropas metropoli, ko dēvē par mazo Parīzi. Viņa piedzimst vidē, kurā netrūkst pilnīgi nekā.
Šāda Kristīne Marija Čilvere savos jaunības gados redzama retajās fotogrāfijās, kas izmantotas arī grāmatā.
Viņas vecāki – Dora un Kristiāns Jirgensoni –, sākuši kā Rīgas dzelzceļa stacijas bufetes nomnieki, savu biznesa impēriju izvērš līdz Romas pagrabam, Operas kafejnīcai un restorānam Otto Švarcs, kas kļūst par Rīgas sabiedriskās dzīves epicentru, kur pulcējas politiķi, diplomāti, mākslinieki un baņķieri.
1939. gadā, tuvojoties Otrajam pasaules karam, deviņpadsmitgadīgā Kristīne dodas uz Franciju, lai Parīzē studētu prestižajā Sorbonnas universitātē. Tā paša gada Ziemassvētki jau ir citādi…
Joprojām nav zināms, kāds bija iemesls, bet negaidīti nomirst Kristīnes tēvs. Sāpju pārņemta, viņa atgriežas Parīzē, kur uzzina par PSRS karaspēka ienākšanu Latvijā 1940. gada jūnijā. Mamma un māsa bēg uz Stokholmu, visi ģimenes īpašumi tiek mirklī zaudēti, un skaistā la belle vie vienā mirklī ir sabrukusi.”
Viņai vajag izvairīties no vācu patruļām, gestapo un kolaboracionistiem, izmantojot savas nevainojamās franču valodas zināšanas un viltu, lai uzdotos par vietējo iedzīvotāju. 1941. gadā viņai izdodas sasniegt Višī – pilsētu tobrīd vēl formāli neokupētajā Francijas dienvidu daļā, kur viņas liktenis apmet nākamo kūleni.
Grāmatā liela sadaļa, kas balstīta pašas Ērikas izpētē, arī veltīta šim periodam. “Ilgu laiku slēpusies nomaļos laukos, pēc tam pa ceļiem un neceļiem atkūlusies uz Lionu, kur ASV konsulātā britu pavalstniekiem izsniedz dokumentus, kas viņai ļautu nokļūt sava tēva dzimtenē Anglijā.”