Tuvojas Saeimas vēlēšanas, un, pirms doties ar izvēlēto biļetenu pie urnas, vēl ir laiks izvērtēt, kurš varas krēslu gribētājs ko ir sastrādājis. Spilgtākais neizdarības piemērs ir Rail Baltica, Latvijas gadsimta projektu, kas buksē, aprij miljonus, bet nekur daudz tālāk par pāli Daugavā tikts nav.
Tomēr pirmās vēl nemanāmās plaisas Rail Baltica projektā parādījās laikām kad satiksmi pārraudzīja Zaļo un Zemnieku savienība.
Uldis Augulis bija satiksmes ministrs projekta aizsākumā, kad netika veikta pietiekami stingra izmaksu izvērtēšana un ekonomisko ieguvumu analīze.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis vadīja nozari no 2016. līdz 2019. gadam, sākās konkrēta projektēšana, bet jau sākotnēji netika veikta pietiekami stingra izmaksu izvērtēšana un ekonomisko ieguvumu analīze, kas vēlāk izraisīja problēmu lavīnu. Komisijas vērtējumā Augulis atbilst dzeltenajam sarakstam.
Vienlaikus premjera līmenī trūka pienācīgas projekta kontroles. Viņš nereaģēja uz signāliem par izmaksu pieaugumu, nepieprasīja satiksmes ministru demisiju, pieļāva, ka valsts mēroga stratēģisks megaprojekts tika pilnībā nodots vienas – Satiksmes ministrijas – pārraudzībā, neiesaistot pārējo Ministru kabinetu.
Krišjānis Kariņš 2023. gada aprīlī, tiekoties ar Rail Baltica ieviesējiem. Pusgadu vēlāk viņš atkāpās no premjera amata.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens līdz pat 2023. gadam klusēja un izlikās nemanām Rail Baltica briestošās problēmas.
Anrijs Matīss bija satiksmes ministrs 2012.–2015. gadā, kad tika likti pamati projekta sākotnējiem starptautiskajiem līgumiem un izveidots kopuzņēmums.