Leģendārais kinoaktieris Pauls Butkēvičs pelnīti ierakstīts Latvijas kultūras vēsturē. Ne tikai ar vairāk nekā 160 lomām kino un televīzijā, bet ar īpašu cilvēcību, darba tikumu un spītu nepadoties nedz dzīves, nedz veselības pārbaudījumos. Viņa stāsts ir reizē latviski pieticīgs un vienlaikus kino mērogos dramatisks.
“Smiļģis nonāca pie mums pagrabstāvā, kur mācījāmies. Uzlika roku uz pleca. Un tā skatījās minūti, divas, trīs… Lielas, brūnas acis un skatās. To jau nevarēja izturēt. Bet, ja tu izturēji, tad biji aktieris. Jau pirmajā rudenī man bija trīs lomas,” intervijā žurnālam Mājas Viesis 2015. gadā stāstīja Butkēvičs.
Seko Rolanda Kalniņa filmas Akmens un šķembas (1966) un īpaši Elpojiet dziļi…/Četri balti krekli (1967), kur Pauls apvieno aktiera un dziedātāja talantu, izpildot Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem. Šīs dziesmas kļūst par leģendāru daļu no Latvijas kultūras.
Teātra un kino aktieris Pauls Butkēvičs ar saņemto Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem kultūrā, radošā mūža ieguldījumu kino mākslā un Latvijas vārda popularizēšanu pasaulē augstāko valsts apbalvojumu pasniegšanas ceremonijā Melngalvju namā.
Taču tajā pašā laikā Alēna atzina, ka nevar nepamanīt, cik ļoti tētim kremt, ka viņa aktiera darbs nav ticis uzskaitīts pat pensijas aprēķināšanā. Un kremta ne tikt daudz naudas dēļ, bet par to, lai Latvijas Kultūras ministrija viņu beidzot oficiāli atzītu par aktieri.
Alēna Butkēviča: Tētis tik ļoti gribēja dzīvot!
Aktiera Paula Butkēviča meita Alēna Butkēviča žurnālam Īstās Leģendas atklāj tēva mūža pēdējās dienas, neslēpjot savas sāpes pēc tēva aiziešanas, kaut arī zināja, ka šis laiks tuvojas…
“Katru reizi, kad lidoju no Amerikas uz Latviju, man līdzi bija melna kleita, jo nekad nezināju, ar ko var beigties šis Latvijas apciemojums. Iespējams, ar bērēm… Tieši šoreiz melno kleitu līdzi nepaņēmu,” skumji nosaka Alēna.