Pasaule

Meitene, kurai nevajadzēja izdzīvot: stāsts par brīnumainu izglābšanos un šausmīgu noziegumu

PRESS.LV

Kapteinis pavēlēja nosūtīt radiogrammu krasta apsardzei. Pēc dažām stundām šī radiogramma sagrāva stāstu, ko kāds cilvēks bija stāstījis jau trīs diennaktis. Turklāt tā pārvērta cienījamu kapteini, divu karu veterānu, par galveno aizdomās turamo vairāku cilvēku slepkavības lietā.

Pasažieri peldējās, nira ar maskām, apmeklēja salas un zvejoja. Arturs bija apmierināts, bērni arī. Nekas neparasts nenotika, un nevienam nebija iemesla nojaust, ar ko šis atvaļinājums beigsies. 12. novembrī ceļojums tuvojās beigām, un bija paredzēta atgriešanās Floridā.

Tajā vakarā visi vakariņās ēda vistu ar salātiem. Ap deviņiem Terija Džo nokāpa savā kajītē. Pārējie vēl palika augšā. Pēc dažām stundām viņu pamodināja kliedziens. Kliedza Braiens: «Palīgā, tēti! Palīgā!» Tad iestājās klusums.

«Bluebelle» pēdējā nakts Kajītē oda pēc mašīneļļas. Tad parādījās ūdens. Sākumā tas šļakstījās pie kājām, pēc tam cēlās arvien augstāk. Jahta sasvērās, un mantas sāka slīdēt no savām vietām. Terija Džo gaidīja, ka kāds atnāks, taču neviens nenāca.

Apkārt valdīja tumsa. Terija Džo nezināja, kur atrodas, kas noticis ar tēvu un jaunāko māsu, kur pazudis kapteinis. Viņa zināja tikai vienu: ja atlaidīs virves, var noslīkt. Un turpināja turēties, kamēr straume viņu nesa arvien tālāk no jahtas bojāejas vietas.

Četras dienas Pirmo nakti viņa pārdzīvoja. No rīta uzlēca saule. Tā ātri izžāvēja drēbes un pēc tam sāka dedzināt ādu. Paslēpties nebija kur. Plosts tik tikko pacēlās virs ūdens, un viļņi to ik pa brīdim pāršļāca. Dzert gribējās nepārtraukti, taču visapkārt bija tikai sāļais okeāna ūdens.

Reizēm tuvumā parādījās lieli jūras dzīvnieki. Vēlāk viņa atcerējās vaļus, kas peldējuši netālu. Viņai šķita, ka tie viņu sargā. Ceturtajā dienā parādījās tankkuģis. Spahidakis balto plankumu ieraudzīja tikai tāpēc, ka uzmanīgi vēroja jūru. Vēl dažas jūdzes sāņus — un neviens neko nebūtu pamanījis.

Stāsts bija nepatīkams, taču ticams cilvēkam, kurš nekad nav redzējis jūras katastrofu. Jūrniekiem — ne gluži. Hārvijs apgalvoja, ka masts nogāzies tā, ka sabojājis klāju. Uguns izplatījusies ātri, un viss noticis gandrīz vienlaikus. Pārāk daudz nelaimīgu sakritību vienā naktī.

Meitene, kurai nevajadzēja izdzīvot: stāsts par brīnumainu izglābšanos un šausmīgu noziegumu

Lasīt rakstu