Gunāram Ķirsonam, vienam no slavenākajiem latviešu uzņēmējiem, maijā apritēja 75 gadi. Atjaunotās Latvijas valsts privātā biznesa celmlauzis negrasās doties pelnītā atpūtā, Lido viņam vairs nepieder, taču ir citi plāni. Tiesa, kad Ķirsons sāk runāt, rodas jautājums, kas vēl notiek viņa galvā līdztekus lielām iecerēm.
Darbiniekus skolo teātra pedagogi Kopējie ieguldījumi būšot aptuveni 4,5 miljoni eiro. Koncepts paredz modernus ātrās ēdināšanas restorānus ar augstas kvalitātes latviešu virtuvi, specializētu kafijas un tējas piedāvājumu, maksimāli efektīvi organizētu darbu – katru klientu apkalpošot 30 līdz 60 sekunžu laikā.
Izklausās kā pa konveijeru, kaut arī Ķirsons teic, ka svarīga ir attieksme pret cilvēku – “vēlamies, lai ikviens klients pie mums justos gaidīts un saņemtu profesionālu apkalpošanu”. Visi darbinieki apguvuši īpašu apmācību, tostarp saskarsmes kultūru, uzņēmums šim nolūkam nolīga Nacionālā teātra runas pedagogus.
Ķengaragā tapa bārs Ščečina, uz kuru 80. gadu sākumā “ar savu čigānu draugu” braukusi pat PSRS līdera Leonīda Brežņeva meita Gaļina.
Veiksmīgas attīstības gadījumā piecu gadu laikā plānots izveidot līdz pat 20 restorāniem, bet vēlāk attīstīt franšīzes modeli ārvalstu tirgos. “Mans mērķis ir radīt sistēmu, kas nākotnē spētu apkalpot miljoniem cilvēku,” apņēmies Ķirsons.
Uz Ķirsona krogu braukusi Brežņeva meita
Pēc Ķirsona aplēsēm, tas esot kā 120 000 eiro. Te gan der atgādināt, ka padomju laikos par labu algu uzskatīja jau 200 rubļu mēnesī, taču, piemēram, PSRS ražojuma krāsu televizors maksāja ap 750 rubļu, indiešu džinsi veikalā simtu, bet žigulis, pēc kā bija gadiem jāgaida rindā, 7500 rubļu.
Segvārds “Alfa” – Gunāra Ķirsona VDK aģenta uzskaites kartīte. Viņš uzsver, ka ne par vienu nav ziņojis, bet gluži otrādi, pat brīdinājis uzmanīties no čekas.